Ārstniecības augu sortiments ir ārkārtīgi plašs.Lielu daļu no tiem jau izsenis audzējam kā krāšņumaugus, piemirstot  vai nemaz nezinot ,ka tiem piemīt dziednieciskās spējas.Nav pat tik svarīgi- lietosim tējai savas puķes vai ne , ir vērts zināt par to paralēlo dabu.Īpaši , ja dārzkopība ir hobijs, var veidot augu kolekciju, ko vieno kādas kopīgas pazīmes.Kāpēc lai tā nebūtu dekoratīvu ārstniecības augu kolekcija?

Dobe saulainai vietai

Lai panāktu krāšņi ziedošu puķu dobi, pirmais noteikums ir radīt augiem optimālus augšanas apstākļus.augsnei jābūt dziļi irdinātai, barības vielām bagātai, vidēji mitrai.Augi reizi mēnesī jāpiebaro.Pavasari jādod minerālmēsli, kuru sastāvā vairāk slāpekļa, bet uz rudens pusi minerālmēsli , kuru sastāva vairāk kālija un fosfora.
Parastā kāšroze. Zied no jūlija līdz septembrim.Divgadīgs augs.
No kāršrožu ziediem var iegūt tēju, kas palīdz pret klepu un bronhītu. Sakņu sulu izmanto klepus sīrupa pagatavošanai. Kāršrozes saknes gabaliņu var dot pakošļāt  zīdainim, lai mazinātu sāpes zobu nākšānas laikā..
Dievkociņš arī ir sen pazistams un daudzgadīgs augs.Mūsu senči to stādīja pie mājas ieejas durvīm un pie pirts/
Lapas izmanto kulinārijā kā garšaugu, nelielos daudzumos liekot pie salātiem, zivju vai vistas gaļas ēdieniem.Kā ārstniecības līdzekli senatnē izmantoja potences celšanai un plikpaurības aizkavēšanai.Šodien to izmanto apetītes uzlabošanai, gremošanas veicināšanai, pret parazītiskiem tārpiem, arī kā antiseptisku un drudzi mazinošu līdzekli.Dievkociņu nedrīkst lietot grūtnieces, jo tiem ir cietinošas un savelkošas īpašības.
Ilggadīgā mārpuķīte ir diezgan izplatīts zāliena augs kas no agra pavasara līdz vasaras vidum piešķir mauriņam vitalitāti. Zied no aprīļa līdz jūlijam.
Mārpuķītei piemīt antiseptiskas īpašības, tāpēc to var lietot ievainojumu asiņošanas apturēšanai un brūču dziedēšanai.Ziedu vai lapu uzlējumamam piemit organismu attīrošās un diurētiskas īpašības.Tapēc tāš palīdz pret artrītu, podagru, ādas pūtītēm un citām ādas slimībām.Uzlējums stimulē ari žultspūšļa darbību un uzlabo apetīti. Lieto pret klepu un drudzi saaukstēšanās gadījumos.
Klinģerīte. Viengadīgs augs zied no jūlija līdz oktobrim.
Klinģerīšu ziedu uzlējumu un lapu novārijumu izmanto organisma attīrīšanai, jo tām piemit antiseptiskas īpašības un tās var lietot brūču un ekzēmu dziedniecībai.Palīdz arī pret ādas, acu, ausu, un smaganu iekaisumiem.Uzskata , ka noder arī ādas vēža ārstēšanai.Ir zināms, ka tīra asinis un mazina menustrāciju, dzemdību un pēcdzemdību sāpes.Lapas un ziedus var lietot arī kulinārijā ēdienu dekorēšanai..
Krāsu saflora ir viengadīgs augs.Ziedēt sāk jūlija beigās un zied visu augustu.Jāsēj dobē maijā 25-30cm attālumā , jo augam nepatīk pārstādīšana.Augums ap metru.
Semajā Ēģiptē no safloras ziediem ieguva krāsvielu audumiem, bet tikpat labi to var izmantot kā pārtikas krāsvielu.Kā ārstniecības augs izmantojams holesterīna daudzuma samazināšanai..Izspiesto eļļu var izmantot arī cepšanai.Ziedu uzlējumu nav ieteicams lietot iekšķīgi grūtniecēm.
Dzirkstelīte veido irdenu , košu ziedu klajienu no jūnija sākuma līdz augusta beigām.Daudzgadīgs augs.
Senatnē dzirkstelītes lietoja atkrēpošanas veicināšanai.Tās rozā ziedlapiņas var izmantot arī kulinārijā.Ziedlapiņu uzlējumu var pievienot vīnam - tā iedarbība kļūst nomierinoša.Ievāc ziedošus lakstus.
Purpursarkanā ehinācija ir izteikti dekoratīvs augs ar aktīvu dziedniecisko iedarbību.Augums ap metru Violetie ziedi pēc formas atgādina rudbekijas.
Augusula dezinficē brūces,rada vietējo anestēziju,kas noder ievainojumu un kukaiņu kodumu gadījumā .Iekšķīgi lieto pret klepu,galvassāpēm, kuņģa sāpēm un pietūkumiem dziedzeriem.Lieliski stiprina imunitāti.
Kalifornijas ešolcijas ir viengadīgs augs ,kuru sēklas dobē jāsēj aprīļa beigās, maijā , jo šīs puķes necieš pārstādīšanu.
Palīdz pret zobu sāpēm, nervu  sāpēm, spazmām un pārmērīgi aktīvu bērnu nomierināšanai.Homeopātijā lieto gan kā tonizējošu, gan miegu veicinošu līdzekli.
Šaurlapu lavanda var izmantot zemiem dzīvžogiem. Radītas šķirnes ar dažādas intensitātes ziliem ziediem.Lavandai patīk nedaudz kaļķaina augsne.Zied jūlija, augustā.
Patīkami smaržo , piemīt nomierinošā iedarbība.No kaltētiem ziediem gatavo nomierinošu tēju un tinktūru.Uzlabo miegu, ar izvilkumu ierīvē locītavas, lai mazinātu reimatisma radītās sāpes.
Par dobes skaistāko augu nenoliedzami jāuzskata sniegbaltā lilija, saukta par baznīcas liliju. Ārīgi lilijas sīpolus ,ziedus, lapas, vai no tiem pagatavoto ziedi izmanto apdegumu, sasitumu un ādas slimību ārstēšanai.
Dvīņziedu monarda savus pirmos pēc piparmētrām smaržojošos ziedus raisa jūlija vidū un zied līdz septembrim.Daudzgadīga. Ir izveidotas šķirnes ar atšķirīgiem augumiem no 80- 150cm. Monardas var izmantot nomierinošās tējas pagatavošanai - pie parastās tējas pievieno dažus monardas ziedus un iegūst dzērienu ar īpašu garšu.Tēja palīdz pret saaukstēšanos un veicina dažādu brūču dzīšanu.
Lielā krese ir viens no retajiem augiem , kuru var izmantot kā nokarenu vai kāpelējošu, zemes sedzēju augu vai puduri veidojošu - tas atkarīgs no šķirnes.
Zied no jūnija līdz pirmajām salnām.Izmanto ne vien dziedniecībā (lapas), bet arī kulinārijā (ziedi,sēklas) Kreses jaunās lapas lieto ,lai brūces ātri aizvilktos, līdz ar to novērš inficēšanos.Baktericīdo īpašību dēļ var izmantot arī pret iekšējām infekcijām - urīnizvadceļu, un urīnpūšļa iekaisumu gadījumos. Augs pastiprina organisma vispārējās aizsargspējas pret slimībām.


Virši zied no jūlija beigām , augusta sākuma līdz vēlam rudenim maigi violetos , rožainos un baltos toņos.Izmanto ka diurētisku līdzekli tūsku gadījumos, pret reimatismu, kā sviedrēšanas līdzekli, pret bezmiegu, ārīgi apdegumu dziedināšanai
.Ievāc ziedošus viršu zariņus vai tikai uzplaukušus ziedus, kā arī lakstus visu veģetācijas laiku.

Dobe noēnotai vietai

Ne vienmēr skaisti ziedošajiem augiem nepieciešama saulīte.Daudzi piemērojušies augšanai noēnotās vietās un pat ēnainās vietās.

Gan mūsu pašu savvaļas, gan no dažādām pasaules malām nākušiem ēnmīļiem piemērotākā ir mitra, trūdvielām bagāta, irdena augsne. Ložņu cekuliņš. Tas skaisti zied, un šķirnes ar raibām lapām šo augu greznu visu sezonu. Augs nosedz augsni kā paklājs .Ja nodrošina mitrumu ,labi aug  arī saulainā vietā. Zied maija otrajā pusē , jūnijā. Pavairo ar apsakņotiem dzinumiem jūlijā. Spēj dziedēt ievainojumu brūces un apdegumus. Ložņu cekuliņu var lietot arī pret kuņģa čūlu, klepu, mutes un rīkles skalošanai. Parastais ozoliņš Zied jūnija, jūlijā ziliem, rozā, un baltiem ziediem. Par to dziedniecisko spēku zināja jau viduslaikos. Ozolīšu saknes košļāja , lai ārstētu nierakmeņus, lietoja čūlu ārstēšanai mutes dobumā. Tautas medicīnai ievāc lakstus, kurus lieto svaigā veidā. Augs indīgs , izsūcot tikai dažu ziedu sulu, var rasties reibonis, bezsamaņa. Ķekaru sudrabsvece ir Ziemeļamerikas augs. Sasniedz metra augstumu, tāpēc noderīgs kā fona augs. Sudrabsvece ir daudzgadīga, nav bieži jāpārstāda, pavairo ar ceru dalīšanu un seklām. Sakņu novārījums samazina galvassāpes, noņem depresiju, nemieru, reimatiskās sāpes. Maijpuķīte jeb kreimenes –meža augs un košumaugs, kas ar savu  ziedēšanu un smaržošanu priecē maijā un jūnijā. Maijpuķītes lieto sirdsdarbības traucējumu un sirds nepietiekamības gadījumos. Ievāc lakstus, lapas un izplaukušus ziedus. Lapas ievāc kad ziedi vēl pumpuros. Lieto tikai ar ārsta ziņu! Sarkanās uzpirkstītes - augs divgadīgs, vērojama pašizsēja. Zied no jūnija līdz augustam. Auga lapas lieto akūtas un hroniskas sirds un asinsrites nepietiekamības gadījumā. Indīgas! Lieto tikai ar ārsta ziņu! Ievāc veselas nebojātas lapas pirms ziedēšanas vai ziedēšanas sākumā, kad tās pilnībā attīstījušās. Melnā ziemziede - sniegaroze dārzu rotā jau martā, aprīlī. Pavairo ar ceru dalīšanu .Augs indīgs, pat nāvīgs, tāpēc nebūtu ieteicams lietot; tikai uzziņai- tām piemīt baktericīda, pretsēnīšu un diurētiska iedarbība. Mazā kapmirte Ar ložņājošo stumbru ātri vien nosedz augsni kā biezs paklājs. Mūžzaļais krūmiņš zied maijā, jūnijā ar ziliem ziediem. Tautas medicīnā lieto pret vēzi, arī kā pretiekaisuma līdzekli, pazemina arteriālo asinsspiedienu, novērš spazmas un galvassāpes. Lakstus ievāc ziedēšanas laikā – maijā, jūnijā, saknes ievāc – jūnijā, jūlijā. Parastā kumeļpēda sastopama savvaļā ēnainos lapu koku mežos. Izcili piemērojas ēnainām vietām Tautas medicīnā lieto pret galvassāpēm , drudzi, angīnu un klepu. Ķīnas  tautas medicīnā tās lieto kā tonizējošu līdzekli. Smaržīgās vijolītes. Mazie smaržīgie ziedi dārzu rotā no aprīļa beigām līdz maija vidum. Pavairo ar ceru dalīšanu vai sāndzinumiem. Lieto kā atklepošanas līdzekli saaukstēšanās gadījumos, pret bronhītu, arī pret dažādām ādas slimībām. Ievāc ziedus bez kauslapām ,saknes un lapas. Daugavas vizbulītes zied tikai no maija beigām līdz jūnija vidum , bet skaisto lapotni saglabā visu vasaru. Tai nepieciešama kaļķaina ,caurlaidīga, vidēji smaga augsne. Lapas, kuras ievāc īsi pirms ziedēšanas lieto pret garo klepu , reimatismu, podagru. Zilās vizbulītes zied aprīlī un košās krāsas dēļ iecienīts augs dārzos .Ziedi un laksti pēc noziedēšanas lietojami hroniskā bronhīta gadījumos, pret drudzi, dzelteno kaiti, dažādu ādas slimību ārstēšanā. Dobe ūdens malā un ūdenī. Ūdens spogulis dārzā vienmēr piesaista uzmanību, un ja tā malu rotā ziedoši augi , tas kļūst divtik valdzinošs. Purva purene ir viegli indīgs, bet ļoti skaists augs. Zied no maija vidus līdz jūnija sākumam. Purenes stādāmas ļoti mitrās , mālainās vietās pašā ūdens malā. Pavairojas pēc noziedēšanas ar ceru dalīšanu vai sēklām. Svaigā veidā šo augu nav ieteicams lietot, bet homeopātijā lieto pret garo klepu , bronhu gļotādas infekcijām un ādas izsitumiem. Ievāc lakstus agri pavasarī. Purpura krastkaņepe Gan dzimtenē , gan pie mums sasniedz 2m augstuma un lieliski noder kā fona augs. Ziedi no jūlija līdz septembrim. Pavairojams ar ceru dalīšanu un sēklām. Auga novārījumam ir diurētiska un tonizējoša iedarbība, labi palīdz pret tūsku, urīnceļu traucējumiem, podagru, reimatismu un nierakmeņu gadījumā .Ievāc lakstus ziedēšanas laikā. Parastā vīgrieze Latvija sastopama arī savvaļā , bet jau ilgi dārzos tiek audzēts kā krāšņumaugs. Sasniedz 60-80cm augstumu, zied jūnijā, jūlijā. Tās radiniece sarkanā vīgrieze var sasniegt 2m augstumu, ziedēšanas laiks – jūlijs, augusts. Vīgriezes palīdz pret reimatismu, mazina drudzi, palīdz attīrīt organismu. Ievāc izplaukušās ziedkopas, rudenī – gumus ( saknes). Sirdsveida houtūnija , sevišķi tās šķirne ‘Chameleon’ košumdārza ieņem arvien nozīmīgāku vietu. Var stādīt pašā ūdens malā. Tas krāšņums nav ziedi, bet gan koši dzelteni zaļi sarkanas lapas, kuras var izmantot zivju ēdienu garnēšanai, bet kā ārstniecības līdzeklis noderēs , lai mazinātu drudzi. Pļavas zeltene Zied jūnijā, jūlijā. Pavairo ar dalīšanu un sēklām. No seniem laikiem tiek izmantota tautas medicīnā kompresēs uz grūti dzīstošām brūcēm. Zeltenes tēja dziedē iekšējus asinsizplūdumus un palīdz pret klepu. Vītolu vējmietiņš aug mitrās pļavas, ūdeņu krastmalās. Zied no jūnija līdz septembrim. Pavairo ar sēklām vai spraudeņiem. Lieto bērniem vispārēja organisma vājuma gadījumos, pret asiņainu caureju, kā sviedrēšanas līdzekli saaukstēšanās gadījumos, brūču dziedēšanai un asiņošanas apturēšanai. Ievāc ziedošus lakstus, lapas, saknes. Viscēlākā ir sniegbaltā ūdensroze. Stādāma 0,5-1m dziļumā. Augiem piemīt antibakteriālā iedarbība. Tautas medicīnā lieto kā savelkošu līdzekli pret caureju ,nieru, urīnpūšļa slimībām, muguras sāpēm. Šodienas homeopātijā lieto pārmērīgas seksuālās tieksmes mazināšanai. Ievāc ziedus, sakneņus un sēklas.  Stāsta Strazdiņa universitātes Farmācijas fakultātes dekāne- Vija Eniņa: Reti kuram augam nepiemīt ārstnieciskās īpašības, un krašņumaugi nav izņēmums.Tā kā liela daļa aktīvo vielu ir indīgi savienojumi, tie kā ārstniecības līdzekļi lietojami nelielās, precīzi dozētās devās. Pašārstēšanās sekas var būt nepatīkamas- saindēšanās, ādas iekaisums utt. Tāpēc augi labi jāpazīst un jāievēro piesardzība. Īpaši jāpieskata bērni, lai viņi neizdomātu kādu indīgo pagaršot! Indīgumu vai nekaitīgumu nosaka auga piederība pie noteiktas dzimtas..Bagāta ar indīgiem augiem ir gundegu dzimta., pie kuras pieder ozolīte, sudrabsveces, sniega roze, vizbulītes, purenes.Toties kurvziežu jeb asteru dzimtas augos indīgu savienojumu praktiski nav, un tie ir gan droši audzējami gan izmantojami- klinģerīte, mārpuķīte,ehinacija, saflors, krastkaņepe, Vienīgi dievkociņa ēteriskajā eļļā ir daži komponenti , kas šo augu ierindo piesardzīgi lietojamo augu sarakstā. Smaržīgi un noderīgi ir lūpziežu jeb panātru dzimtas augi- ešolcijas, lavanda, monarda. To ēteriskā eļļa ir gan ar patīkamu aromātu, gan ar vērtīgu ārstniecisko darbību. Bet malvu dzimtas augs kāšroze ir bagāta ar polisaharīdiem- gļotvielām, tām raksturīga sedzoša, mīkstinoša darbība.Veidojot krāšņumdārzu, vērtīgi zināt augu derīgās īpašības, bet jāatceras, ka to galvenais uzdevums ir būt skaistiem  Kādu ziedu, lapu, sēklu veselībai paņemt, protams, var .,bet nevajadzētu augus iznīcināt pilnībā. Ārstnieciskiem nolūkiem jāveido ārstniecības augu dārzs. Laba informācija, bet manuprāt absolūti "neērta" lapa centos nedaudz palabot, lai ērtāka lasīšana - http://mans-darzs.ru.gg/Greznie-%26%23257%3Brstniec%26%23299%3Bbas-augi.htm