Vācijā ļoti iecienīts ir apjomīgais izdevums Sieviete - mājas ārsts. Tajā rodams zinātnisks apstiprinājums lielajai mākai, kas piemīt jebkurai sievietei. Bērns raudādams atskrien pie mammas, jo sasitis celīti, un viņai atliek mazo noglaudīt, lai sāpes būtu prom. Ar smaržīgu eļļu pamasē mīļotajam pēdas un muguru, viņš brīvs no dienas noguruma. Tur nav nekādas mistikas - pierādīts, ka vīrieša labās plaukstas enerģija apzīmējama ar pluszīmi. Kad divi kungi sarokojas, viņi viens otram ir enerģijas devēji. Turpretī sievietei šajā rokā ir mīnuss - viņa visu, kas sāp, skumdina un nomāc paņem nost. Sieviete spēj ārstēt pat tad, ja viņas rīcībā nav neviena medikamenta.
36,6C

pirmdiena, 2011. gada 23. maijs

Ābeļziedu tēja.

Vienu tējkaroti kaltētu ābeļziedu ziedlapiņu aplej ar glāzi vāroša ūdens. Ļauj ievilkties. Tēja palīdzēs relaksēties pēc grūtas darba dienas.
 

Ievziedu liķieris

300-500 g kaltētu ievziedu,
0,5 l degvīna ,
200g cukura
Ievāktus ievu ziedus izber plānā kārtiņā uz papīra vai audekla un 2-3 dienas apvītina.Pēc tam izžāvē. Tad tos sasmalcina, pilda pudelē un aplej ar degvīnu . Pudeli aizvāko un noliek saulē vai siltā vietā uz 30-40 dienā, tad nokāš , ziedus nospiež , filtrē, pieliek cukuru, vai cukuru ar medu (150 g cukura un 59 g medus) Kad cukurs izkusis , pilda pudelēs.

svētdiena, 2011. gada 8. maijs

Rozmarīna eļļa

Olīveļļā ieliek divus trīs rozmarīna kātiņus un uzsilda līdz 70 grādu temperatūrai (tas ir pietiekami, lai rozmarīns atdotu aromātu). Atdzesē. Pārlej dekoratīvā pudelē.
Šādi pagatavota eļļa ir lieliska piedeva picām, salātiem, to var izmantot arī cepšanai.

Rozmarīna tēja

Vienu piecus centimetrus garu rozmarīna zariņu pārlej ar puslitru verdoša ūdens un ļauj nedaudz ievilkties. Tējai var pievienot arī salviju un nedaudz citronzāles.

Pupiņas ar rozmarīnu

Vajadzēs: 450 g balto pupiņu, lielu sīpolu, divas lauru lapas, divus lielus zarus rozmarīna, trīs ķiploka daiviņas, tasīti sausā baltvīna, vistas buljonu, sāli, piparus.
Kā pagatavot: kad pupiņas izmērcētas, tās liek katlā un vāra uz lēnas uguns. Pieliek sagrieztu sīpolu un sasmalcinātu ķiploku, lauru lapas, rozmarīna zariņus un baltvīnu. Vārot šad un tad apmaisa. Vāra aptuveni stundu, līdz pupiņas kļuvušas mīkstas, bet vēl ir pastingras. Šķidrumam samazinoties, ik pa laikam pielej buljonu. Kad pupiņas gatavas, izņem lauru lapas un rozmarīnu, pēc garšas pieber sāli un piparus.

Rozmarīns sadzīvē


Pavasarī rozmarīna tēja ir lielisks līdzeklis pret pavasara nogurumu un depresiju.
Rozmarīnu izmanto aizsardzībai pret kaitēkļiem (pāris atvilktnē ieliktu zariņu atbaidīs kodes). Kopš sendienām šis aromātiskais garšaugs tiek plaši pielietots arī medicīnā.Tradicionālajā eiropiešu medicīnā rozmarīnu izmantoja kā tonizējošu un stimulējošu līdzekli, kā arī gremošanas traucējumu novēršanai, nervu spriedzes mazināšanai, saaukstēšanās un galvassāpju ārstēšanai. Mūsdienās zālīšu pazinēji rozmarīnu lieto žultspūšļa un aknu slimību ārstēšanā. Rozmarīnam piemīt antiseptiska iedarbība, kas palīdz cīnīties ar gripu, vīrusiem un saaukstēšanos. Rozmarīns tiek slavināts arī par spēju pazemināt cukura līmeni asinīs un paaugstināt asinsspiedienu. Eļļu, kas iegūta no rozmarīna lapiņām, sajaucot ar augu eļļu, izmanto masāžas terapijā, lai mazinātu reimatisma izraisītās sāpes un veicinātu asinsriti.

Ēterisko eļļu kokteilis koncentrēšanās spēju paaugstināšanai

Ātras iedarbības kokteilis koncentrēšanās spēju paaugstināšanai un atmiņas darbības aktivizēšanai: 2 pilieni bazilika (Ocimum basilicum), 5 pilieni bergamotes (Citrus bergamia), 2 pilieni lavandas (Lavandula officinalis), 3 pilieni rozmarīna (Rosmarinus officinalis). Visu ēterisko eļļu daudzumu iepilina 20 ml (4 tējkarotes) mandeļu eļļas un izmasē ar to plecus, kaklu un galvas ādu. Neiesaka cilvēkiem ar augstu asinsspiedienu.

piektdiena, 2011. gada 6. maijs

Ieva

Ārstniecībā izmanto ziedus (vāc aprīlī, maijā), mizas un augļus (vāc augustā un septembrī).
Ievas ziedu tēju izmanto augšējo elpceļu iekaisumu, bronhītu, aknu slimību, vēdera sāpju un aizcietējumu ārstēšanai. Pie krampjiem noder pumpuru uzlējums spirtā. 
Ārīgi lieto ārstējot mutes gļotādas un acu iekaisumus - ziedu uzlējumu skalošanai un kompresēm gatavo tējkaroti ziedu aplejot ar glāzi auksta ūdens un ļaujot 8 stundas nostāvēties.
Sakasīta svaiga miza lietojama pret galvas un zobu sāpēm.
Mizu novārījums (2 daļas mizas :30 daļas ūdens) ir iedarbīgs līdzeklis pret kašķi, ekzēmām un rozi.

Vannas ādas atīrīšanai

Vēlamā ūdens temperatūra +37-38 grādi, procedūras ilgums - 15 minūtes.
  • 100ml aptiekas terpentīna uz vannu. Šāda vanna labveligi ietekmē ādas atjaunošanos un izskatu, ietekme kapilāru apasiņošanu, pastiprina asins apgādi un skābekļa peigādi organismam;
  • 200 g dzeramās sodas uz vannu, tas labvēlīgi ietekmē sausu ādu, dziedē zvīņēdi;
  • 500 g jūras sāls bez piedevām lieliski izvada toksīnus, palīdz atbrīvoties no liekā svara, uzlabo locītavu funkcijas. Spēcīgāku iedarbibu var panākt pievienojot 5-6 ēdamkarotes zilo mālu.

ceturtdiena, 2011. gada 5. maijs

Aromaterapijas vēsture. Otrā daļa

Grieķu ārsti, kas bija romiešu armijas sastāvā, izplatīja zināšanas par aromātiskajām eļļām un ārstniecības augiem daudzās valstīs. Imeratora Marka Aurēlija personigais ārsts Galēns izgudroja oriģinālu krēmu, kā ari uzrakstija daudzus zinātniskos darbus medicīnas jomā. Arī viņa darbi lika pamatus Eiropas medicīnas sistēmai, vēlāk izplatoties arī uz Austrumiem- Bizantijā. Arābu valstīs zināšanas par aromaterapiju tika pilnveidotas. Līdz pat 19.gadsimtam Bagāde piedzīvoja uzplaukumu pateicoties rožu  ziedlapiņu pārstrādei, eksportējot rožūdeni uz Indiju. Arābi pirmie izmantoja destilāciju (pārtvaici ar tvaiku), lai ekstrahētu no rožu ziedlapiņām eļļu. Šo izgudrojumu esot veicis Avicenna - Vidusāzijas ārsts un filozofs (980-1037). Ar destilācijas palīdzību arī mūsdienās iegūst tīrākās ēteriskās eļļas no daudziem ārstniecības un aromātiskiem augiem.
Rietumu pasaulē turpināja lietot aromātisko augu izvilkumus eļļā. Krusta karu laikā šīs "arābu smaržas" piepildija visu Eiropas teritoriju. Tā kā no Āzijas valstīm bija grūti ievest vajadzīgo daudzumu sveķu, ēterisko eļļu gatavošanai sāka izmantot tādu Vidusjūras baseinā augušo aromātisko augu sastāvdaļas, kā rozmarīns un lavanda.  Īpaši tos iemīlēja francūži. Viņi bija pirmie, kas Eiropā lika pamatus mūsdienu parfimērijai, kā arī ēterisko eļļu pielietošanai ārstnieciskos nolūkos. 
Ir ziņas, ka jau 12.gadsimtā franču slimnīcās gaisa dezinfekcijai un slimību "aizbiedēšanai" tika kūpināti antiseptiski augi - mārsils un rozmarīns. Terminu "aromaterapija" apmēram pirms 50 gadiem ieviesa franču ķīmiķis Renē Gattefosse, kurš darbojās parfimērijas jomā. Tam palīdzēja nelaimes gadījums. Laboratorijā, kurā viņš strādāja notika avāŗija, kuras rezultātā viņš stipri apdedzināja roku. Lai atvēsinātu apdegušos audus, viņš neizdomāja neko citu kā iesmērēt tos ar tīru lavandas eļļu. Liels bija viņa pārsteigums, ka stipri apdegusī āda sadzija neticami ātri, neatstājot nekādas rētas. Visu 20.gadsimta karu laikā ēteriskās eļļas tika pielietotas ievainojumu, kā ari infekcijas slimību ārstēšanai un novēršanai. Viens no šīs ārstēšanas metodes celmlaužiem bija ārsts Džins Valnets. Sanu ilgstošo pētījumu rezultātus viņš publicēja pagājušā gadsimta 60.gadu beigās. Mūsdienās ir grūti nosaukt kaut vienu valsti, kurā noliegtu ēterisko eļļu dziednieciskās īpašības.
Bet ir jāzina, ka aromātisko augu izmantojamās īpašības nebeidzās ar antiseptiku un pretiekaisuma iedarbību. Jau sen zināms, ka smarža var uzlabot cilvēka pašsajūtu un garastāvokli, atsaukt kādas atmiņas vai dzēst kādu informāciju. Šīs smaržas īpašības ir izmantotas dažādās ārstniecības metodēs. Aromaterapija mūsdienās tiek pielietota holistiskās medicīnas ietvaros, lai harmonizētu un dziedinātu cilvēku kopumā. Aromātiskās eļļas ikdienā tiek pielietotas gan klasiskajās, gan relaksācijas masāžās. Tās pievieno vannas ūdenim, lai panāktu vajadzīgo efektu. Veikalos nopērkams plašs aromātisko smaržkociņu klāsts. Var iegādāties speciālas smaržiņas, kuras lietojamas uz pulsa vietām, lai nomierinātos, vai, gluži otrādi, iegūtu enerģijas lādiņu. Visi šie aromātisko eļļu pielietošanas veidi bija pazīstami senatnē, bet mēs tikai turpinām jau laika gaitu izturējušas tradīcijas.

trešdiena, 2011. gada 4. maijs

Mandeļu eļļa (Prunus Dulcis/Prunus amygdalus)

Mandeļkoks pieder pie rožu dzimtes augiem un tā dzimtene ir Ķinas subtropu reģioni. Šodien daudzas mandeļkoku kultūras sastopamas Kalifornijā un Spānijā. Kalifornijā audzē saldās mandeles, bet Vidusjūras reģionā aug saldas un nedaudz rūgtenas mandeles. Rūgtās mandeles satur zilskābi, tās īpatsvars nedrīkst pārsniegt 5%. Aukstās spiešanas procesā no mandelēm iegūst dzidru, gaiši dzeltenu eļļu ar maigu riekstu smaržu. Lai iegūtu 400 litrus eļļas ir nepieciešama 1 tonna mandeļu. Mandeļu eļļa ir viena no vērtīgākajām eļļām ādas kopšanā. Tā ir viegli panesama, nav kairinoša. Tā ir līdzīga aprikožu kauliņu eļļai, taču mandeļu eļļa ir daudz saturīgāka. Tā viegli izplūst un labi iesūcas. Mandeļu eļļa ātri sasmok, tāpēc tā jāuzglabā tumšā un vēsā vietā.
Sastāvs: 6.7% palimitīnskābe, 21% linolskābe, 66,4 % eļļu skābe, 1,7% stearīnskābe , skavalāns, A un E vitamīni.
Joda skaitlis: 95
Tauku īpašības: nežāvējoša
Izplūšanas īpašības: lēni izplūstoša eļļa
Pielietojums: Pamata eļļa - klasiska kosmētiskā eļļa, kas piemērota visiem ādas tipiem, labi piemērota bērnu ādas kopšanai un ļoti jutīgai ādai, der matu kopšanai, veicina matu augšanu.

otrdiena, 2011. gada 3. maijs

Darbaholiķa rehabilitācijas kokteilis

Neroli - Citrus aurantium amara - 1 piliens
Lavanda - Lavandula angustifolia - 2 pilieni
Majorāns - Origanum majorana - 3 pilieni
Masāžai ēterisko eļļu pilieni jāatšķaida 10ml mandeļu eļļas.

Upeņu pumpuri

Upeņu pumpuri ļoti bagātīgi satur C vitamīnu. Pumpurus vāc, kad tie jau drukni un piebrieduši.

Salasa pilnu glāzi, kārtīgi saspaida, pieliek medu un citrona sulu. Pagatavoto maisījumu izlieto nedēļas laikā. Pēc garās ziemas spēki izsīkuši, bet šāds mikslis uzmundrina un ļauj justies kā īstam spēkavīram

Abjangas masāža

 Šis ir eļļas masāžas veids. Katram pacientam individuāli tiek izvēlēta atbilstošā eļļu kombinācija. Masāžas laikā cilvēka ķermenis secīgi no visām pusēm tiek noklāts ar sasildītu eļļu – ārsts uzaicina klientu noteiktā kārtībā mainīt ķermeņa stāvokli.
Visai svarīgi ir arī tas, ka masāžas kustības ir stingri reglamentētas – tās izdara pa cilvēka enerģētiskajām līnijām un t.s. Marmas punktiem. Tas sekmē nevajadzīgo vielu izvadi no organisma un cilvēka enerģētikas sakārtošanu, arī patīkamu atslābināšanos. Ar šo masāžu palīdzību daudziem klientiem izdodas atbrīvoties no liekā svara.
Abjangas masāža ietilpst Pančakarmas ārstēšanas kursā, bet tā var būt arī patstāvīga ārstēšanas procedūra. Abjangas masāžas seanss ilgst apmēram 50 minūtes
Un notiek tas šādi - ierodos veselības centrā, man tiek ierādīta telpa kur noģērbties(drīkst uzvilkt tikai vienreizlietojamās biksītes). Tad ietinusies dvielītī dodos uz masāžas telpu. Telpā ir koka galds, skan kaut kāda austrumnieciska mūzika, silti un labi. Masiere lūdz apsēsties uz masāžas galda un dod man tādu kā āmurīti un metāla bļodu - tas lai ar skaņu ievibrētu gaisu telpā.Masāžu sāk no kala daļas, ar siltu eļļu tiek masēti pleci, kakls galva. Tālāk apsēžos uz masāžas galda - atkal pleci, tad rokas, kājas pēdas. Un tā tieku grozīta - sākumā uz muguras, tad uz kreisā sāna, tad uz vēdera tad uz labā sāna. Rezultātā es burtiski peldu siltā eļļā. Pasūdzos, ka man salst kājas un pēdas tiek izmasētas ar tādu koka masāžas rīku. Patiešām pēdas sasilst. Pēc masāžas tieku satīta siltos dvieļos un drīkstu pagulēt 10-15 min. Sajūta patīkama, ir silti, ļoti nāk miegs, domas aizpeld. Pēc 10-15 minūšu gulēšanas atgriežas masiere un tieku pavadīta uz dušas telpu. Tagad tikai šis eļļas lērums jādabū nost no ķermeņa un matiem. Šeit pieejams īpaši atīrošs šampūns, bet vienalga pēc matu mazgāšanas, matos paliek drusku eļļaina sajūta ( varbūt jāmazgā divas reizes). Apģērbjos, izfēnoju matus un mani jau gaida siltas tējas tase. Sajūtas - labas, miegainas un lēnas. Miegainums mani pavada visu šo dienu, laikam tas pieder pie lietas - organisms attīrās!

pirmdiena, 2011. gada 2. maijs

Kaut kas no aromaterapijas vēstures. Pirmā daļa

Sendienās uzskatīja, ka dedzinot ēteriskās eļļas saturošus augus, iespējams izsvēpēt no slimnieka ķermeņa jebkuru kaiti. Parasti šāds process bija saistīts ar dažādiem maģiskiem vai reliģiskiem rituāliem. Reizēm, lai radītu īpašu, mistisku gaisotni, tika dedzināti augi, kuri spēja iedarboties uz apziņu. Jau gadsimtu garumā dažadu reliģisku rituālu laika tiek kūpināts vīraks. Daudziem sveķiem, ko satur vīraks piemīt, spēcīga ārstnieciska, antiseptiska iedarbība, tie darbojas ari uz paša ceremonijas veicēja apziņu, palīdzot ieiet meditācijas stāvoklī.

Visas senās civilizācijas no Mezopotāmijas un Persijas līdz Indijai un Ķīnai pielietoja aromātiskos augus un to ekstraktus. Šo valstu senajos medicīniskajos tekstos, kas radīti vairāk kā pirms 3000 gadiem, ir uzskaitīti daudzi aromātiskie augi un atklāti arī to izmantošanas efekti. Dažai, īpaši detalizēti apraksti ir atrasti Senās Ēģiptes rakstos. Ēģiptieši savulaik ļoti plaši pielietojuši aromātiskās eļļas - no parfimērijas un kosmētikas līdz medicīnai un mirušo balzamēšanas rituāliem. Tutanhamona kapenēs atrastajās eļļas krūkās atradās vīraks, kurš vēl pēc 3200 gadiem nebija zaudējis savu izteikto smaržu.

Ēģiptieši pilnībā pārzināja aromātu spējas iedarboties uz garastāvokli, viņus uzskatīja par izciliem parfimērijas lietpratējiem. Hronikas liecina, ka leģendārā Ēģiptes valdniece Kleopatra, lai vairotu savu pievilcību, pirms Jūlija Cēzara un Marka Antonija ierašanās likusi piepildīt savus apartamentus ar svaigām rožu ziedlapiņam. Toties ēģiptieši nepārzināja ēterisko eļļu iegūšanas tehnoloģijas no augiem, tāpēc lietoja tikai uzlējumus un ziedes. Toties senie grieķi un romieši plaši izmantoja ēteriskās eļļas ārstniecības nolūkos un publiskajās pirtīs.

Kā izmantot priežu pumpurus

Priežu sīrups:jaunus priežu čiekurus (kamēr tie vēl zaļi –vāc līdz vecajiem Jāņiem, t.i. līdz 6.jūlijam) liek emaljētā traukā, pārlej ar aukstu ūdeni un atstāj uz 12 stundām. Ūdeni nolej, čiekurus patīra un gareniski pārgriež 4 daļās, ieliek
3 litru
burkā, uzlej vārošu ūdeni un atstāj uz 24 stundām. Pēc tam šķidrumu nokāš, pievieno cukuru (50-60 čiekuriem 1 kg cukuru) uzvāra sīrupu, ļauj tam 2-3 stundas atdzist, atkārtoti uzvāra, atstāj 2-3 stundas, tad uzvāra trešo reizi un mazas uguns vāra 30 minūtes. Sapilda burciņās. Lieto 3-4 reizes dienā: bērni 1 tējkaroti, pieaugušie 1-2 ēd.karotes.
-Priežu medus: svaigus priežu pumpurus 1 daļa pumpuru un 2 daļas ūdens emaljētā katliņā ar vāku vāra 15-20 min.Par cik daļa ūdens iztvaikos, pielej ūdeni līdz sākotnējam daudzumam.Atdzesētu izkāš, pieber cukuru 1 d.novārījuma+2d.cukura,maisot uz lēnas uguns atkal uzvāra.Lej stikla burkās, jo glabājot sacukurojas.Klepus,bronhīts,traheīts,saaukstēšanās 3x dienā pa 1 ēd.k., uzdzerot karstu tēju vai pienu;
-priežu pumpuru eļļa: pumpurus aplej ar augu eļļu, liek cepeškrāsnī un atstāj tik ilgi, līdz eļļa kļūst sarkana, izspiež, ierīvē sāpošās vietas;
Kad priedes ziedēs(kad pumpuri paveras, ir skaiti dzelteni un put),jāsavāc ziedošos pumpurus, jāizžāvē. Jāizsijā(tas jādara polietilēna maisiņā, jo put) un jāsamaisa 1:1 ar medu, būs lielisks līdzeklis imunitātes stiprināšanai.