Sendienās uzskatīja, ka dedzinot ēteriskās eļļas saturošus augus, iespējams izsvēpēt no slimnieka ķermeņa jebkuru kaiti. Parasti šāds process bija saistīts ar dažādiem maģiskiem vai reliģiskiem rituāliem. Reizēm, lai radītu īpašu, mistisku gaisotni, tika dedzināti augi, kuri spēja iedarboties uz apziņu. Jau gadsimtu garumā dažadu reliģisku rituālu laika tiek kūpināts vīraks. Daudziem sveķiem, ko satur vīraks piemīt, spēcīga ārstnieciska, antiseptiska iedarbība, tie darbojas ari uz paša ceremonijas veicēja apziņu, palīdzot ieiet meditācijas stāvoklī.
Visas senās civilizācijas no Mezopotāmijas un Persijas līdz Indijai un Ķīnai pielietoja aromātiskos augus un to ekstraktus. Šo valstu senajos medicīniskajos tekstos, kas radīti vairāk kā pirms 3000 gadiem, ir uzskaitīti daudzi aromātiskie augi un atklāti arī to izmantošanas efekti. Dažai, īpaši detalizēti apraksti ir atrasti Senās Ēģiptes rakstos. Ēģiptieši savulaik ļoti plaši pielietojuši aromātiskās eļļas - no parfimērijas un kosmētikas līdz medicīnai un mirušo balzamēšanas rituāliem. Tutanhamona kapenēs atrastajās eļļas krūkās atradās vīraks, kurš vēl pēc 3200 gadiem nebija zaudējis savu izteikto smaržu.
Ēģiptieši pilnībā pārzināja aromātu spējas iedarboties uz garastāvokli, viņus uzskatīja par izciliem parfimērijas lietpratējiem. Hronikas liecina, ka leģendārā Ēģiptes valdniece Kleopatra, lai vairotu savu pievilcību, pirms Jūlija Cēzara un Marka Antonija ierašanās likusi piepildīt savus apartamentus ar svaigām rožu ziedlapiņam. Toties ēģiptieši nepārzināja ēterisko eļļu iegūšanas tehnoloģijas no augiem, tāpēc lietoja tikai uzlējumus un ziedes. Toties senie grieķi un romieši plaši izmantoja ēteriskās eļļas ārstniecības nolūkos un publiskajās pirtīs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru