Aromaterapijas vēsture. Otrā daļa

Grieķu ārsti, kas bija romiešu armijas sastāvā, izplatīja zināšanas par aromātiskajām eļļām un ārstniecības augiem daudzās valstīs. Imeratora Marka Aurēlija personigais ārsts Galēns izgudroja oriģinālu krēmu, kā ari uzrakstija daudzus zinātniskos darbus medicīnas jomā. Arī viņa darbi lika pamatus Eiropas medicīnas sistēmai, vēlāk izplatoties arī uz Austrumiem- Bizantijā. Arābu valstīs zināšanas par aromaterapiju tika pilnveidotas. Līdz pat 19.gadsimtam Bagāde piedzīvoja uzplaukumu pateicoties rožu  ziedlapiņu pārstrādei, eksportējot rožūdeni uz Indiju. Arābi pirmie izmantoja destilāciju (pārtvaici ar tvaiku), lai ekstrahētu no rožu ziedlapiņām eļļu. Šo izgudrojumu esot veicis Avicenna - Vidusāzijas ārsts un filozofs (980-1037). Ar destilācijas palīdzību arī mūsdienās iegūst tīrākās ēteriskās eļļas no daudziem ārstniecības un aromātiskiem augiem.

Rietumu pasaulē turpināja lietot aromātisko augu izvilkumus eļļā. Krusta karu laikā šīs "arābu smaržas" piepildija visu Eiropas teritoriju. Tā kā no Āzijas valstīm bija grūti ievest vajadzīgo daudzumu sveķu, ēterisko eļļu gatavošanai sāka izmantot tādu Vidusjūras baseinā augušo aromātisko augu sastāvdaļas, kā rozmarīns un lavanda.  Īpaši tos iemīlēja francūži. Viņi bija pirmie, kas Eiropā lika pamatus mūsdienu parfimērijai, kā arī ēterisko eļļu pielietošanai ārstnieciskos nolūkos. 

Ir ziņas, ka jau 12.gadsimtā franču slimnīcās gaisa dezinfekcijai un slimību "aizbiedēšanai" tika kūpināti antiseptiski augi - mārsils un rozmarīns. Terminu "aromaterapija" apmēram pirms 50 gadiem ieviesa franču ķīmiķis Renē Gattefosse, kurš darbojās parfimērijas jomā. Tam palīdzēja nelaimes gadījums. Laboratorijā, kurā viņš strādāja notika avāŗija, kuras rezultātā viņš stipri apdedzināja roku. Lai atvēsinātu apdegušos audus, viņš neizdomāja neko citu kā iesmērēt tos ar tīru lavandas eļļu. Liels bija viņa pārsteigums, ka stipri apdegusī āda sadzija neticami ātri, neatstājot nekādas rētas. Visu 20.gadsimta karu laikā ēteriskās eļļas tika pielietotas ievainojumu, kā ari infekcijas slimību ārstēšanai un novēršanai. Viens no šīs ārstēšanas metodes celmlaužiem bija ārsts Džins Valnets. Sanu ilgstošo pētījumu rezultātus viņš publicēja pagājušā gadsimta 60.gadu beigās. Mūsdienās ir grūti nosaukt kaut vienu valsti, kurā noliegtu ēterisko eļļu dziednieciskās īpašības.

Bet ir jāzina, ka aromātisko augu izmantojamās īpašības nebeidzās ar antiseptiku un pretiekaisuma iedarbību. Jau sen zināms, ka smarža var uzlabot cilvēka pašsajūtu un garastāvokli, atsaukt kādas atmiņas vai dzēst kādu informāciju. Šīs smaržas īpašības ir izmantotas dažādās ārstniecības metodēs. Aromaterapija mūsdienās tiek pielietota holistiskās medicīnas ietvaros, lai harmonizētu un dziedinātu cilvēku kopumā. Aromātiskās eļļas ikdienā tiek pielietotas gan klasiskajās, gan relaksācijas masāžās. Tās pievieno vannas ūdenim, lai panāktu vajadzīgo efektu. Veikalos nopērkams plašs aromātisko smaržkociņu klāsts. Var iegādāties speciālas smaržiņas, kuras lietojamas uz pulsa vietām, lai nomierinātos, vai, gluži otrādi, iegūtu enerģijas lādiņu. Visi šie aromātisko eļļu pielietošanas veidi bija pazīstami senatnē, bet mēs tikai turpinām jau laika gaitu izturējušas tradīcijas.