Ja pirts vēl tikai padomā - tā kā man

• Pirts celtniecība jāsāk pilnā Mēnesī, pūšot ziemeļvējam; logus vispareizāk ieplānot dienvidrietumu vai rietumu pusē.
• Labākā vieta pirtij - apmēram 15-20 metru attālumā  no ūdens.
• Skujkoki guļbūves pirtīm gatavojami augošā Mēnesī.
• Lāvai vislabākais ir liepas koks, nākamais - melnalksnis, jo ir bioloģiski aktīvs ar pašattirīšanās efektu. Ideāli, ja lāvai viena kāja ir no apses, otra no ozola, trešā no liepas, bet ceturtā no saimnieka mīļākā koka.
• Akmeņus, uz kuriem lāvas telpā met garu, izvēlas jūrmalā, karjerā vai izžuvušu upju gultnē. Un ne lielākus par dūri - tad tie blīvi saliekami un ātri uzsilst. Ja akmeņi milzīgi arī gaisa spraugas starp tiem ir lielas un nenotiek vajadzīgā siltuma apmaiņa. Labākais veids kā akmeņus sakraut ir piramīdas forma. Tad tos kopā tur pašu svars, nevis blīvs metāla režģis. Metāla klātbūtne pirtī nav vēlama, jo, ūdenim saskaroties ar sakarsētu metālu, izdeg skābeklis un tad gars pērtuvē kļūst "kaulains" un nemīlīgs. Veselības atgūšanai vislabākās tās pirtis, kur cauri akmeņiem gājusi dzīvā uguns.

Nez vai šos nosacījumus maz iespējams visus izpildīt... bet noteikti ir vērts censties! 
Šeit vēl daudz labu padomu 

Peldoša pirts

Labas sēklas 2

Turpinu sēt ārstniecības augus un garšaugus (var nopirkt lielajos RIMI un MAXIMA veikalos):

• Divgadīgā naktssvece - Oenothera lamarckiana. Ārstniecisks dekoratīvs, medu saturošs augs. Medicīnā tiek lietotas šī auga saknes un sēklas. No sēklām spiež eļļu, kas īpaši vajadzīga sievietēm. Palīdz uzturēt veselus matus, ādu un nagus, regulē hormonu darbību un asinsspiedienu. Vakaros, naktīs un apmākušās dienās ziedi stipri smaržo.
• Mūru divsēkle - Diplotaxis muralis. Divgadīgs augs, ēdienam piešķir pikantu aromātu, rukolas lapām līdzīgu garšu. Uzdiedzētas šī auga sēklas un dīgsti izmantojami sviestmaizēm. Augsnes ziņā neizvēlīgs, labi aug gan auglīgā, gan arī neauglīgā zemē. Ziemā lapas var izaudzēt podiņā uz palodzes.

Pirts dārziņš

Ikvienam pirts saimniekam iesaku pie pirts piesaulītē ierīkot dārziņu ar pērienam noderīgiem augiem. Parasti jau īsts dabas bērns rīkojas intuitīvi un svaigajā pirtsslotiņā liek tos augus, kas uz viņu skatās. Es vasarā pirms pirts dodos radošā bridienā pa pļavām un mežmalām, lai sagatavotu sev un tuviniekiem pāris sulīgu un aromātisku slotiņu. Vidū lieku puķes un zāles, apkārt dažādus zariņus, bet bērza zariņi tik un tā ir galvenie. Taču bieži vien starp pērieniem ienāk prātā, ka vajadzēja tikai sev vienai saplūkt piparmētru pušķīti, lai gludinātu krunkas un noberztu augumu. Bet slinkums doties uz dārzu, ērtāk, ja pie pirts viss aug.

---

 

Koku pavēnī

Mežābeles pēriens modina sieviešu seksualitāti. Bārbeles pēriens piesaista naudu un vairo popularitāti.

Ceriņziedu laikā lutiniet sevi ar sulīgu pērienu, pat tad, ja neciešat no sāļu nogulsnēšanās, paplašinātām vēnām un kaulu sāpēm. Ceriņi turklāt atvaira ļaunos garus un stiprina mīlas kvēli.

Dižegle jeb baltegle ir maiga un smaržīga, ēteriskajai eļļai ir dezinficējoša, sāpes remdinoša, nomierinoša un pretiekaisuma darbība. Tā kā viņa pie mums savvaļā neaug, laikus iestādi pirts tuvumā.

Dievkociņš ir mans mīlulītis – to stādu vietā, kur ērti garāmejot noglaudīt. Vasaras slotās vienmēr lieku dievkociņu, un man pat nav svarīgi – kāpēc. Viņam jau patīk smaržot un pēc griešanas lekni ataugt. Kam vien vajag, dievkociņa stādus dāvinu ar prieku.

Ja tavas pirts tuvumā neaug ieva, noteikti iestādi to pie dīķa. Kad miesa tvīkst pēc svaiga pēriena, ieva ir pirmā, kas pavasarī mums to piedāvā. Ievas pēriens īpaši noderēs tiem, kas bēdājas, ka zūd seksualitāte. Turklāt ieva palīdz atbrīvoties no liekā svara un veicina organisma attīrīšanos.

Krievi dzied par kaļinku, bet tev iesaku pie pirts iestādīt arī kādu irbeni. Pie sirds liktas irbenes slotiņas pazemina asinsspiedienu, bet, ja uz tās sēdēsi, atkāpsies hemoroīdu sagādātās mokas.

Arī tad, ja roka neceļas pērties ar ziedošiem jasmīniem, iestādi to pirts tuvumā, lai smaržo ne tikai lāvas telpa, bet arī visa apkārtne. Jasmīns noskaņo uz garīgumu, nomierina nervus, uzlabo vispirms seksu, tad – miegu.

Tā ēka, pie kuras aug kastaņa, nekad nenodegs. Turklāt no kastaņu lapām var sasiet slotiņas kā tuklas rociņas, kas mazinās reimatisma, osteohondrozes un locītavu sāpes, atvieglos asinsrites slimību sagādātās ciešanas. Ar svaigiem kastaņiem var masēt slimās auguma vietas. Ja sabērsi kastaņus lēzenā kastē, iznākot no lāvas telpas, varēsi pa tiem pabradāt.

Arī kāds ķirsītis pie pirts derētu – tam lunkani zariņi, smaržīgas lapiņas un gardas odziņas!

Lapegļu maigie skuju pušķīši vasarā lieliski iesmaržina un dezinficē pirti.

Ziedošu sausseržu slotiņa palīdz mazināt svaru, dziedina acu un ādas slimības un noskaņo cilvēku veiksmei.

Viens tūjas zariņš slotā jauki smaržos, turklāt tas dezinficē gan ādu un pirts gaisu, gan nomierina nervus.

Upenes ir dievīgas pat tad, kad ogas apēstas. Šādas slotiņas veicina svīšanu, dod enerģiju un mazina kaulu sāpes.

Puķu dārzs

Man pie pirts aug ķirsis, kam zaros vijas apiņi, – divi vienā, tā teikt. Apiņu čaganos ziedus vajag klāt uz lāvas vai ziemā iemest garūdens katliņā. Tas ne tikai jauki smaržo, bet arī nomierina nervus. Turklāt uzlabo ēstgribu un mazina seksualitāti, ja nu tas tev nepieciešams. Nieru slimnieki lai nebaidās un liek uz krustiem apiņu kompreses.

Dadzim noteikti jāaug pie pirts. Ja pēc karsēšanās sāp galva, uzliec uz pieres dadžu lapas, lai nav jāmeklē tabletes.

Izops ir īsts skaistulītis: zied koši ziliem ziediņiem, jauki smaržo, atbrīvo dvēseli no drūmām domām, stiprina gara spēku un remdē sāpes.

Senāk iekarotāji ūdenstilpēs, no kurām gribēja ņemt dzeramo ūdeni, sameta kalmju sakneņus, lai iznīdētu sērgas. Arī tavs pirts dīķītis nav iedomājams bez kalmēm. Kad tās saaugs, varēsi noklāt lāvu – kalmes atjaunos spēkus, uzlabos atmiņu, remdēs sāpes un dziedēs ādas slimības.

Noteikti iesēj pirts dārziņā kumelītes, lai vari saplūkt burvīgu slotiņu, kas atbrīvos no stresa, ārstēs ādu, iekaisumus, pinnes, vairos skaistumu un uzlabos miegu.

Negaidi, kamēr kāds putniņš iesēs pie pirts kaņepi, iesēj šo burvīgo milzeni pats, vēlāk jau kaņepe pati parūpēsies par savu turpinājumu. Kaņepes pēriens ir ļoti enerģētisks, tikai uzmanies – augs iekrāso tumšus ienadžus.

Lavandas stādiņus var nopirkt dārzniecībās un smaržīgo silto zemju augu izmantot pirts priekiem. Lavanda aromatizē gaisu, uzlabo domāšanu un iedvesmo mīlestībai. Rudenī lavandu iestādi podā un baudi jauko smaržu arī ziemā.

Citronmētra jeb melisa ir salīga, nereti tā izsalst, bet neviens pirts dārziņš nevar bez tās iztikt. Citronmētra mazina nogurumu, atslābina muskuļus, uzlabo sirdsdarbību un, pats galvenais, piesaista naudu!

Nātre ir augu augs, tik laba, ka ne izstāstīt tik mazā rakstiņā. Tā kā man nav reimatisma, tad neļaujos pierunāties uz kodīgo pērienu, toties applaucēju nātri un tad berzējos ar vīkšķi. Lieliska masāža, un āda pēc tam kļūst maiga kā zīds.

Ja līdz mežmalai tālu, iestādi pirts ēnainajā pusē papardes. Tad būs, ar ko noklāt lāvu, lai piepildās vēlēšanās un mazinās kaulu sāpes. Ja paliksi paparžu slotiņu zem deguna, būs vieglāk elpot, kad pa muguru dancos slotas.

Piparmētras gludina krunkas, uzlabo atmiņu, ārstē ādas un sirds slimības, kā arī lieliski smaržo. Vari mēģināt tās radinieci ūdensmētru iestādīt tekošā ūdenī.

Raudene ne vien jauki smaržo, skaisti un raženi zied violetiem ziediņiem, bet arī labi noder pirtī. Sievietes pusmūžā var dzert raudeņu tēju, bet vīrieši labāk lai ar to mazgā matus, tad labi augs. Raudeņu tēja puišiem mazina locekļa jutīgumu, un kam gan to vajag?

Sudrabainā un rūgti smaržojošā vērmele atbrīvo no sliktām enerģijām un palīdz vājēt.

Vībotne ir vērmeles radiniece un pelnījusi augt pirts tuvumā. Tā ir sens maģisks augs, kas tīra gaisu, veicina zemapziņu, attīsta prātu, izkrāso sapņus un dziedē.

 

Izskatās, ka tavs pirts dārziņš būs lielāks par pirti, bet vai tad mums labiem darbiem zemes trūkst? Vēl neaizmirsti, ka dilstošā mēnesī jādara viss, lai augumu rosinātu atbrīvoties no liekā un sliktā, tas ir īstais laiks pīlingam, varžacu nīdēšanai un pumpu spaidīšanai. Augošā mēnesī mielo ādu un garu. Nepiemirsti ieziesties ar medu laimei un noteikti pasaki paldies visiem, kas gādājuši par tavu labsajūtu. Un ņem no dabas ne daudz, ne maz, bet tā, lai pietiek.

 Raksta avots

Ārstniecības augu sortiments ir ārkārtīgi plašs.Lielu daļu no tiem jau izsenis audzējam kā krāšņumaugus, piemirstot  vai nemaz nezinot ,ka tiem piemīt dziednieciskās spējas.Nav pat tik svarīgi- lietosim tējai savas puķes vai ne , ir vērts zināt par to paralēlo dabu.Īpaši , ja dārzkopība ir hobijs, var veidot augu kolekciju, ko vieno kādas kopīgas pazīmes.Kāpēc lai tā nebūtu dekoratīvu ārstniecības augu kolekcija?

Dobe saulainai vietai

Lai panāktu krāšņi ziedošu puķu dobi, pirmais noteikums ir radīt augiem optimālus augšanas apstākļus.augsnei jābūt dziļi irdinātai, barības vielām bagātai, vidēji mitrai.Augi reizi mēnesī jāpiebaro.Pavasari jādod minerālmēsli, kuru sastāvā vairāk slāpekļa, bet uz rudens pusi minerālmēsli , kuru sastāva vairāk kālija un fosfora.
Parastā kāšroze. Zied no jūlija līdz septembrim.Divgadīgs augs.
No kāršrožu ziediem var iegūt tēju, kas palīdz pret klepu un bronhītu. Sakņu sulu izmanto klepus sīrupa pagatavošanai. Kāršrozes saknes gabaliņu var dot pakošļāt  zīdainim, lai mazinātu sāpes zobu nākšānas laikā..
Dievkociņš arī ir sen pazistams un daudzgadīgs augs.Mūsu senči to stādīja pie mājas ieejas durvīm un pie pirts/
Lapas izmanto kulinārijā kā garšaugu, nelielos daudzumos liekot pie salātiem, zivju vai vistas gaļas ēdieniem.Kā ārstniecības līdzekli senatnē izmantoja potences celšanai un plikpaurības aizkavēšanai.Šodien to izmanto apetītes uzlabošanai, gremošanas veicināšanai, pret parazītiskiem tārpiem, arī kā antiseptisku un drudzi mazinošu līdzekli.Dievkociņu nedrīkst lietot grūtnieces, jo tiem ir cietinošas un savelkošas īpašības.
Ilggadīgā mārpuķīte ir diezgan izplatīts zāliena augs kas no agra pavasara līdz vasaras vidum piešķir mauriņam vitalitāti. Zied no aprīļa līdz jūlijam.
Mārpuķītei piemīt antiseptiskas īpašības, tāpēc to var lietot ievainojumu asiņošanas apturēšanai un brūču dziedēšanai.Ziedu vai lapu uzlējumamam piemit organismu attīrošās un diurētiskas īpašības.Tapēc tāš palīdz pret artrītu, podagru, ādas pūtītēm un citām ādas slimībām.Uzlējums stimulē ari žultspūšļa darbību un uzlabo apetīti. Lieto pret klepu un drudzi saaukstēšanās gadījumos.
Klinģerīte. Viengadīgs augs zied no jūlija līdz oktobrim.
Klinģerīšu ziedu uzlējumu un lapu novārijumu izmanto organisma attīrīšanai, jo tām piemit antiseptiskas īpašības un tās var lietot brūču un ekzēmu dziedniecībai.Palīdz arī pret ādas, acu, ausu, un smaganu iekaisumiem.Uzskata , ka noder arī ādas vēža ārstēšanai.Ir zināms, ka tīra asinis un mazina menustrāciju, dzemdību un pēcdzemdību sāpes.Lapas un ziedus var lietot arī kulinārijā ēdienu dekorēšanai..
Krāsu saflora ir viengadīgs augs.Ziedēt sāk jūlija beigās un zied visu augustu.Jāsēj dobē maijā 25-30cm attālumā , jo augam nepatīk pārstādīšana.Augums ap metru.
Semajā Ēģiptē no safloras ziediem ieguva krāsvielu audumiem, bet tikpat labi to var izmantot kā pārtikas krāsvielu.Kā ārstniecības augs izmantojams holesterīna daudzuma samazināšanai..Izspiesto eļļu var izmantot arī cepšanai.Ziedu uzlējumu nav ieteicams lietot iekšķīgi grūtniecēm.
Dzirkstelīte veido irdenu , košu ziedu klajienu no jūnija sākuma līdz augusta beigām.Daudzgadīgs augs.
Senatnē dzirkstelītes lietoja atkrēpošanas veicināšanai.Tās rozā ziedlapiņas var izmantot arī kulinārijā.Ziedlapiņu uzlējumu var pievienot vīnam - tā iedarbība kļūst nomierinoša.Ievāc ziedošus lakstus.
Purpursarkanā ehinācija ir izteikti dekoratīvs augs ar aktīvu dziedniecisko iedarbību.Augums ap metru Violetie ziedi pēc formas atgādina rudbekijas.
Augusula dezinficē brūces,rada vietējo anestēziju,kas noder ievainojumu un kukaiņu kodumu gadījumā .Iekšķīgi lieto pret klepu,galvassāpēm, kuņģa sāpēm un pietūkumiem dziedzeriem.Lieliski stiprina imunitāti.
Kalifornijas ešolcijas ir viengadīgs augs ,kuru sēklas dobē jāsēj aprīļa beigās, maijā , jo šīs puķes necieš pārstādīšanu.
Palīdz pret zobu sāpēm, nervu  sāpēm, spazmām un pārmērīgi aktīvu bērnu nomierināšanai.Homeopātijā lieto gan kā tonizējošu, gan miegu veicinošu līdzekli.
Šaurlapu lavanda var izmantot zemiem dzīvžogiem. Radītas šķirnes ar dažādas intensitātes ziliem ziediem.Lavandai patīk nedaudz kaļķaina augsne.Zied jūlija, augustā.
Patīkami smaržo , piemīt nomierinošā iedarbība.No kaltētiem ziediem gatavo nomierinošu tēju un tinktūru.Uzlabo miegu, ar izvilkumu ierīvē locītavas, lai mazinātu reimatisma radītās sāpes.
Par dobes skaistāko augu nenoliedzami jāuzskata sniegbaltā lilija, saukta par baznīcas liliju. Ārīgi lilijas sīpolus ,ziedus, lapas, vai no tiem pagatavoto ziedi izmanto apdegumu, sasitumu un ādas slimību ārstēšanai.
Dvīņziedu monarda savus pirmos pēc piparmētrām smaržojošos ziedus raisa jūlija vidū un zied līdz septembrim.Daudzgadīga. Ir izveidotas šķirnes ar atšķirīgiem augumiem no 80- 150cm. Monardas var izmantot nomierinošās tējas pagatavošanai - pie parastās tējas pievieno dažus monardas ziedus un iegūst dzērienu ar īpašu garšu.Tēja palīdz pret saaukstēšanos un veicina dažādu brūču dzīšanu.
Lielā krese ir viens no retajiem augiem , kuru var izmantot kā nokarenu vai kāpelējošu, zemes sedzēju augu vai puduri veidojošu - tas atkarīgs no šķirnes.
Zied no jūnija līdz pirmajām salnām.Izmanto ne vien dziedniecībā (lapas), bet arī kulinārijā (ziedi,sēklas) Kreses jaunās lapas lieto ,lai brūces ātri aizvilktos, līdz ar to novērš inficēšanos.Baktericīdo īpašību dēļ var izmantot arī pret iekšējām infekcijām - urīnizvadceļu, un urīnpūšļa iekaisumu gadījumos. Augs pastiprina organisma vispārējās aizsargspējas pret slimībām.


Virši zied no jūlija beigām , augusta sākuma līdz vēlam rudenim maigi violetos , rožainos un baltos toņos.Izmanto ka diurētisku līdzekli tūsku gadījumos, pret reimatismu, kā sviedrēšanas līdzekli, pret bezmiegu, ārīgi apdegumu dziedināšanai
.Ievāc ziedošus viršu zariņus vai tikai uzplaukušus ziedus, kā arī lakstus visu veģetācijas laiku.

Dobe noēnotai vietai

Ne vienmēr skaisti ziedošajiem augiem nepieciešama saulīte.Daudzi piemērojušies augšanai noēnotās vietās un pat ēnainās vietās.

Gan mūsu pašu savvaļas, gan no dažādām pasaules malām nākušiem ēnmīļiem piemērotākā ir mitra, trūdvielām bagāta, irdena augsne. Ložņu cekuliņš. Tas skaisti zied, un šķirnes ar raibām lapām šo augu greznu visu sezonu. Augs nosedz augsni kā paklājs .Ja nodrošina mitrumu ,labi aug  arī saulainā vietā. Zied maija otrajā pusē , jūnijā. Pavairo ar apsakņotiem dzinumiem jūlijā. Spēj dziedēt ievainojumu brūces un apdegumus. Ložņu cekuliņu var lietot arī pret kuņģa čūlu, klepu, mutes un rīkles skalošanai. Parastais ozoliņš Zied jūnija, jūlijā ziliem, rozā, un baltiem ziediem. Par to dziedniecisko spēku zināja jau viduslaikos. Ozolīšu saknes košļāja , lai ārstētu nierakmeņus, lietoja čūlu ārstēšanai mutes dobumā. Tautas medicīnai ievāc lakstus, kurus lieto svaigā veidā. Augs indīgs , izsūcot tikai dažu ziedu sulu, var rasties reibonis, bezsamaņa. Ķekaru sudrabsvece ir Ziemeļamerikas augs. Sasniedz metra augstumu, tāpēc noderīgs kā fona augs. Sudrabsvece ir daudzgadīga, nav bieži jāpārstāda, pavairo ar ceru dalīšanu un seklām. Sakņu novārījums samazina galvassāpes, noņem depresiju, nemieru, reimatiskās sāpes. Maijpuķīte jeb kreimenes –meža augs un košumaugs, kas ar savu  ziedēšanu un smaržošanu priecē maijā un jūnijā. Maijpuķītes lieto sirdsdarbības traucējumu un sirds nepietiekamības gadījumos. Ievāc lakstus, lapas un izplaukušus ziedus. Lapas ievāc kad ziedi vēl pumpuros. Lieto tikai ar ārsta ziņu! Sarkanās uzpirkstītes - augs divgadīgs, vērojama pašizsēja. Zied no jūnija līdz augustam. Auga lapas lieto akūtas un hroniskas sirds un asinsrites nepietiekamības gadījumā. Indīgas! Lieto tikai ar ārsta ziņu! Ievāc veselas nebojātas lapas pirms ziedēšanas vai ziedēšanas sākumā, kad tās pilnībā attīstījušās. Melnā ziemziede - sniegaroze dārzu rotā jau martā, aprīlī. Pavairo ar ceru dalīšanu .Augs indīgs, pat nāvīgs, tāpēc nebūtu ieteicams lietot; tikai uzziņai- tām piemīt baktericīda, pretsēnīšu un diurētiska iedarbība. Mazā kapmirte Ar ložņājošo stumbru ātri vien nosedz augsni kā biezs paklājs. Mūžzaļais krūmiņš zied maijā, jūnijā ar ziliem ziediem. Tautas medicīnā lieto pret vēzi, arī kā pretiekaisuma līdzekli, pazemina arteriālo asinsspiedienu, novērš spazmas un galvassāpes. Lakstus ievāc ziedēšanas laikā – maijā, jūnijā, saknes ievāc – jūnijā, jūlijā. Parastā kumeļpēda sastopama savvaļā ēnainos lapu koku mežos. Izcili piemērojas ēnainām vietām Tautas medicīnā lieto pret galvassāpēm , drudzi, angīnu un klepu. Ķīnas  tautas medicīnā tās lieto kā tonizējošu līdzekli. Smaržīgās vijolītes. Mazie smaržīgie ziedi dārzu rotā no aprīļa beigām līdz maija vidum. Pavairo ar ceru dalīšanu vai sāndzinumiem. Lieto kā atklepošanas līdzekli saaukstēšanās gadījumos, pret bronhītu, arī pret dažādām ādas slimībām. Ievāc ziedus bez kauslapām ,saknes un lapas. Daugavas vizbulītes zied tikai no maija beigām līdz jūnija vidum , bet skaisto lapotni saglabā visu vasaru. Tai nepieciešama kaļķaina ,caurlaidīga, vidēji smaga augsne. Lapas, kuras ievāc īsi pirms ziedēšanas lieto pret garo klepu , reimatismu, podagru. Zilās vizbulītes zied aprīlī un košās krāsas dēļ iecienīts augs dārzos .Ziedi un laksti pēc noziedēšanas lietojami hroniskā bronhīta gadījumos, pret drudzi, dzelteno kaiti, dažādu ādas slimību ārstēšanā. Dobe ūdens malā un ūdenī. Ūdens spogulis dārzā vienmēr piesaista uzmanību, un ja tā malu rotā ziedoši augi , tas kļūst divtik valdzinošs. Purva purene ir viegli indīgs, bet ļoti skaists augs. Zied no maija vidus līdz jūnija sākumam. Purenes stādāmas ļoti mitrās , mālainās vietās pašā ūdens malā. Pavairojas pēc noziedēšanas ar ceru dalīšanu vai sēklām. Svaigā veidā šo augu nav ieteicams lietot, bet homeopātijā lieto pret garo klepu , bronhu gļotādas infekcijām un ādas izsitumiem. Ievāc lakstus agri pavasarī. Purpura krastkaņepe Gan dzimtenē , gan pie mums sasniedz 2m augstuma un lieliski noder kā fona augs. Ziedi no jūlija līdz septembrim. Pavairojams ar ceru dalīšanu un sēklām. Auga novārījumam ir diurētiska un tonizējoša iedarbība, labi palīdz pret tūsku, urīnceļu traucējumiem, podagru, reimatismu un nierakmeņu gadījumā .Ievāc lakstus ziedēšanas laikā. Parastā vīgrieze Latvija sastopama arī savvaļā , bet jau ilgi dārzos tiek audzēts kā krāšņumaugs. Sasniedz 60-80cm augstumu, zied jūnijā, jūlijā. Tās radiniece sarkanā vīgrieze var sasniegt 2m augstumu, ziedēšanas laiks – jūlijs, augusts. Vīgriezes palīdz pret reimatismu, mazina drudzi, palīdz attīrīt organismu. Ievāc izplaukušās ziedkopas, rudenī – gumus ( saknes). Sirdsveida houtūnija , sevišķi tās šķirne ‘Chameleon’ košumdārza ieņem arvien nozīmīgāku vietu. Var stādīt pašā ūdens malā. Tas krāšņums nav ziedi, bet gan koši dzelteni zaļi sarkanas lapas, kuras var izmantot zivju ēdienu garnēšanai, bet kā ārstniecības līdzeklis noderēs , lai mazinātu drudzi. Pļavas zeltene Zied jūnijā, jūlijā. Pavairo ar dalīšanu un sēklām. No seniem laikiem tiek izmantota tautas medicīnā kompresēs uz grūti dzīstošām brūcēm. Zeltenes tēja dziedē iekšējus asinsizplūdumus un palīdz pret klepu. Vītolu vējmietiņš aug mitrās pļavas, ūdeņu krastmalās. Zied no jūnija līdz septembrim. Pavairo ar sēklām vai spraudeņiem. Lieto bērniem vispārēja organisma vājuma gadījumos, pret asiņainu caureju, kā sviedrēšanas līdzekli saaukstēšanās gadījumos, brūču dziedēšanai un asiņošanas apturēšanai. Ievāc ziedošus lakstus, lapas, saknes. Viscēlākā ir sniegbaltā ūdensroze. Stādāma 0,5-1m dziļumā. Augiem piemīt antibakteriālā iedarbība. Tautas medicīnā lieto kā savelkošu līdzekli pret caureju ,nieru, urīnpūšļa slimībām, muguras sāpēm. Šodienas homeopātijā lieto pārmērīgas seksuālās tieksmes mazināšanai. Ievāc ziedus, sakneņus un sēklas.  Stāsta Strazdiņa universitātes Farmācijas fakultātes dekāne- Vija Eniņa: Reti kuram augam nepiemīt ārstnieciskās īpašības, un krašņumaugi nav izņēmums.Tā kā liela daļa aktīvo vielu ir indīgi savienojumi, tie kā ārstniecības līdzekļi lietojami nelielās, precīzi dozētās devās. Pašārstēšanās sekas var būt nepatīkamas- saindēšanās, ādas iekaisums utt. Tāpēc augi labi jāpazīst un jāievēro piesardzība. Īpaši jāpieskata bērni, lai viņi neizdomātu kādu indīgo pagaršot! Indīgumu vai nekaitīgumu nosaka auga piederība pie noteiktas dzimtas..Bagāta ar indīgiem augiem ir gundegu dzimta., pie kuras pieder ozolīte, sudrabsveces, sniega roze, vizbulītes, purenes.Toties kurvziežu jeb asteru dzimtas augos indīgu savienojumu praktiski nav, un tie ir gan droši audzējami gan izmantojami- klinģerīte, mārpuķīte,ehinacija, saflors, krastkaņepe, Vienīgi dievkociņa ēteriskajā eļļā ir daži komponenti , kas šo augu ierindo piesardzīgi lietojamo augu sarakstā. Smaržīgi un noderīgi ir lūpziežu jeb panātru dzimtas augi- ešolcijas, lavanda, monarda. To ēteriskā eļļa ir gan ar patīkamu aromātu, gan ar vērtīgu ārstniecisko darbību. Bet malvu dzimtas augs kāšroze ir bagāta ar polisaharīdiem- gļotvielām, tām raksturīga sedzoša, mīkstinoša darbība.Veidojot krāšņumdārzu, vērtīgi zināt augu derīgās īpašības, bet jāatceras, ka to galvenais uzdevums ir būt skaistiem  Kādu ziedu, lapu, sēklu veselībai paņemt, protams, var .,bet nevajadzētu augus iznīcināt pilnībā. Ārstnieciskiem nolūkiem jāveido ārstniecības augu dārzs. Laba informācija, bet manuprāt absolūti "neērta" lapa centos nedaudz palabot, lai ērtāka lasīšana - http://mans-darzs.ru.gg/Greznie-%26%23257%3Brstniec%26%23299%3Bbas-augi.htm

Par banāniem

Banānu – šo dažādiem vitamīniem, minerālvielām un ogļhidrātiem bagāto augli – uztura speciālisti iesaka ne vien veselīga svara saglabāšanai, bet arī kā vienu no labākajiem enerģijas nodrošinātājiem un pat koncentrēšanās spēju un atmiņas uzlabotājiem. Bet – ar nosacījumu, ka ēdat augļus, kas audzēti ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. Pērkot lielveikalā pieejamos banānus, tu riskē saēsties dažādu pesticīdu kokteili, turklāt būsi atbalstījis tropu bojāeju. Banāni ir sinonīms globalizācijai. Pašlaik banāni Lielbritānijas lielveikaliem sagādā vislielāko peļņu.

---

Banānu dzimtene ir Āzija, pēcāk tos sāka audzēt arī Ēģiptē un Austrumāfrikā. Pirmo reizi banāni no Portugāles izvesti uz Ameriku 16. gadsimta sākumā; pašlaik tie aug tropos visā pasaulē un kopā ar kafiju veido 60% no reģiona kopējā eksporta. Lielākās banānu eksportētājvalstis ir Ekvadora, Filipīnas, Kostarika un Kolumbija, pēdējos gados ievērojami pieaug eksports no Rietumāfrikas valstīm. Lai gan pasaulē ir vairāk nekā 300 pārtikā izmantojamu banānu šķirņu, lielražošanā izmanto tikai vienu no tām – Cavendish, ko audzē plašās monokultūru audzēs.

«Lielais trijnieks» – «Chiquita», «Dole» un «Del Monte» – kontrolē divas trešdaļas pasaules banānu eksporta. Šīs ir dominējošās banānu importētājas arī uz Eiropas valstīm. «Chiquita» pašlaik izkonkurējusi «Dole Food Company». «Del Monte» pieder Čīlē reģistrētam Maiami kontrolētam konglomerātam, kuru subsidē Apvienotie Arābu Emirāti. «Noboa» ir lielākais uzņēmums Ekvadorā un pieder bagātākajam vīram Latīņamerikā.

Banānu bīstamais skaistums

Banānu lielražošanā tiek patērēts vairāk agroķimikāliju nekā jebkuras citas kultūras audzēšanā, izņēmums ir vienīgi kokvilna. Dažādu pesticīdu plašā lietošana galvenokārt saistīta ar «kosmētikas» prasībām, kādas izvirza Eiropas un ASV lielveikalu ķēdes, pieprasot perfekta izskata banānus. Tas, kādiem paņēmieniem to panāk, tirgotājus maz interesē.

Lielās platībās intensīvi audzējot tikai vienu kultūraugu, ievērojami palielinās slimību un kaitēkļu postījumu risks. Izrādās, ka komerciālās banānu plantācijās izmanto vidēji 30 kg/ha pesticīdu gadā, un tas ir desmit reižu vairāk, nekā intensīvajā lauksaimniecībā vidēji izmanto citām kultūrām (2,7 kg/ha). Tā kā tropos bieži līst, pesticīdi no augu lapām nepārtraukti tiek ieskaloti augsnē un ūdenstilpēs. Bieži tiek ziņots par upju ūdeņu piesārņojumu, bet, neskatoties uz to, visā Latīņamerikā turpina lietot ķimikālijas, kuru izmantošana ASV ir ierobežota vai aizliegta.

Lai ierobežotu slimību izplatīšanos, vismaz 40 reižu gadā banānu plantācijas no lidmašīnām tiek miglotas ar dažādiem fungicīdiem; daudzi no tiem satur kancerogēnas vielas.

Nezāļu iznīcināšanai 8-12 reizes gadā tiek izsmidzināti glifosfātu saturoši herbicīdi; glifosfāts atzīts par kancerogēnu.

Nematožu apkarošanai 2-4 reizes gadā plantācijās izsmidzina dibromohloropropānu (DBCP); tā lietošanu saista ar desmitiem tūkstošu plantāciju strādnieku – no Centrālamerikas un Karību jūras valstīm līdz pat Filipīnām un Rietumāfrikai – neauglību.

Banānu plantācijās regulāri visu gadu tiek kaisīti minerālmēsli.

Pēc novākšanas banānus mazgā ar tiabendazolu un alumīnija sulfātu, kas strādniecēm izraisa spēcīgu dermatītu.

Saskaņā ar 2007. gada Rīcības ziņojumu banānu plantāciju strādnieku vidū saindēšanās gadījumi ar pesticīdiem un herbicīdiem ir parasta lieta. Daudzas sievietes ir spiestas strādāt augām dienām un bieži arī naktīs.

Tādēļ, ēdot kārtējo banānu, atceries: otrā pasaules malā cilvēki strādā par dažiem centiem, uz kājām pavadot 10-12 stundas dienā, ķimikāliju vannās iegremdētām neaizsargātām rokām.

Pelna dažus centus dienā

Tāpat kā gandrīz visām precēm, ko ražo dienvidos un patērē ziemeļos, vairāk nekā 90% naudas, ko patērētāji samaksā par banāniem, paliek ziemeļos un nekad nesasniedz ražotāju siltajās zemēs. Lai gan lielākā daļa no riskiem, kas jāuzņemas, audzējot šo ātri bojājošos augli, paliek uz ražotāja pleciem, lielāko daļu peļņas gūst mazumtirgotāji – pārsvarā lielveikalu ķēdes. Nikaragvā strādnieki saņem 75 centus par 10-12 stundu smagu fizisku darbu, Ekvadorā – 2,50-4 mārciņas, tomēr arī tas nav pietiekami, lai nodrošinātu cilvēka pamatvajadzības.

Banānu audzēšanas ietekme uz vidi

Atkritumi: saskaņā ar Pasaules Dabas fonda datiem banānu nozare saražo vairāk atkritumu nekā jebkura cita lauksaimniecības nozare jaunattīstības valstīs. Uz katru tonnu saražoto banānu tiek saražotas divas tonnas ar ķimikālijām un plastmasu piesārņotu atkritumu. Organiskie blakusprodukti – dzinumi, ziedi, vainagi un lapas, kā arī tirdzniecībai nederīgie banāni – ir tik ļoti piesātināti ar ķimikālijām, ka ilgi nesadalās.

Lietus meži: lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc banāniem, jaunu plantāciju ierīkošanai tiek izcirsti lietus meži.

Augsne: varš un citi pārpalikumi uzkrājas augsnē un iznīcina tās dabisko mikrofloru. Noplicinātā augsne tiek vēl vairāk izskalota ar apūdeņošanas sistēmu starpniecību un izraisa eroziju, kā arī palielina nevaldāmu plūdu risku tropisko vētru laikā.

Bioloģiskā daudzveidība: intensīvā ķimikāliju izmantošana ir izraisījusi daudzu augu, zivju un citu dzīvnieku sugu bojāeju. Pesticīdu ietekme ir novērojama visā barības ķēdē. Monokultūras ir veicinājušas slimību izplatību, no kurām dažas ir kļuvušas izturīgas pret ķimikālijām, tāpēc jālieto daudz spēcīgākas iedarbības pesticīdi.

Plantācijas noveco: daudzi stādījumi Latīņamerikā šobrīd ir vairāk nekā 25 gadus veci – tas ir banānu plantācijas maksimālais produktīvās dzīves ilgums. «Del Monte», «Dole» un «Chiquita» pašlaik veido jaunas plantācijas Latīņamerikā, Indijā un Indonēzijā.

Zaļā izvēle – bioloģiski audzēti banāni

Par bioloģiski audzētu produkciju, kā zināms, uzskatāma tikai tāda, kuras izaudzēšanā un apstrādē neizmanto pesticīdus: nezāles ravē ar rokām, kaitēkļu izplatību apkaro ar dabīgām metodēm un līdzekļiem, augsni mēslo ar organisko mēslojumu. Pašlaik tikai 2% banānu audzē ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, lielākoties Dominikānas Republikā, Ekvadorā un Peru. Biomarķējums garantē augstus lauksaimniecības standartus un vides aizsardzību, bet ne sociālos standartus vai godīgu cenu.

Godīgā tirdzniecība

Izvēloties banānus ar Godīgās tirdzniecības marķējumu, tu labvēlīgi ietekmē plantāciju strādnieku un ražošanā nodarbināto dzīvi. Viņiem tiek garantēta minimālā samaksa, kas balstīta uz ražošanas patiesajām izmaksām un nodrošina vietējo cilvēku pamatvajadzības pēc pārtikas, mājokļa un izglītības. Tiek maksāta arī īpaša sociālā piemaksa par katru banānu kasti ar Godīgās tirdzniecības marķējumu; to izmanto sociālo un vides apstākļu uzlabošanai. Banānu audzētāji var ne tikai nopirkt labākus darbarīkus ravēšanai, bet investēt darbinieku izglītībā, lai viņi saprastu, kāpēc bioloģiskās metodes ir labākas. Katrs trešais ar Godīgās tirdzniecības uzlīmi marķētais banāns ir audzēts, izmantojot bioloģiskās lauksaimniecības metodes, – pieprasījums pēc veselībai nekaitīgiem banāniem pārspēj piedāvājumu!

Bioloģiski audzētus banānus Latvijā var nopirkt veikalos «Biotēka» un dažos citos ekoveikalos. Protams, tie ir dārgāki, toties neapdraud veselību. Nogaršo! Tu sajutīsi atšķirību – šie banāni ir maigi, miltaini, plānu miziņu, negurkst zobos.

Prieka auglis

Banāni ir bagāti ar dažādiem vitamīniem, minerālvielām, satur trīs dabīgo cukuru veidus: saharozi, fruktozi un glikozi, kā arī šķiedrvielas.

Vienā banānā ir tikai aptuveni 100 kaloriju un 0,6 grami tauku.

Banānos ir ļoti daudz kālija, kas nodrošina labu aknu un sirdsdarbību, stiprina kaulus, veicina muskuļu veidošanos un proteīna sintēzi. Viens banāns spēj samazināt asinsspiedienu pat par 10%. Banāni samazina stresu, uzlabo pašsajūtu, stiprina imunitāti.

Ideāla uzkoda darbaholiķiem, jo dabīgie cukuri nodrošina enerģijas pieplūdumu.

Kā urīndzenošs līdzeklis banāns veicina sāļu izvadīšanu no organisma.

Augstā dzelzs un cukura līmeņa dēļ tas palīdz anēmijas un vispārēja vājuma ārstēšanā.

Banāni satur dabīgu antidepresantu.

Banāns ir daudzgadīgs tropu zālaugs, tā lapas var izaugt gandrīz 10 m garumā. Ražo vienu reizi un iet bojā; no sakneņiem izaug jauni dzinumi. Viens banānu augs vienā reizē ierieš 120-200 augļu. No banāna noziedēšanas līdz augļu novākšanai paiet deviņi mēneši.

Banāni cēlušies Āzijā. Pirmās ziņas par tiem jau 327. gadā pirms mūsu ēras, kad Indijas iekarošanas laikā par tiem stāstīja imperators Aleksandrs Lielais.

Banāni ir pirmie augļi, ko sāka audzēt cilvēks. Tas bijis iecienīts auglis arābiem – viņi tam devuši nosaukumu banan, kas nozīmē ‘pirksts’.

650. gadā musulmaņu iekarotāji banānus ieveda Ēģiptē un Austrumāfrikā. • 

raksts no VIDES VĒSTIM

Istabas augi veselibai

 Istabas augi palīdz novērst galvassāpes, stresu, uzlabo sirdsdarbību, mazina saaukstēšanās izraisītās sekas (par 30%, jo mitrina gaisu, samazina putekļu daudzumu). Augi attīra gaisu.

Slimnieki, kuru skats ir vērsts pret logu, uz kura palodzes ir augi vai aiz kura atrodas dārzs, izveseļojas ātrāk, nekā, kuram skats vērsts pret sienu.

Kaitīgās gāzes telpās labi neitralizē (87% 24 st. laikā) gerberas, krizantēmas, lapu hlorofīts, pundurpalmas, efejas, gumijkoki.

Kaktusi ar garām adatām samazina elektromagnētisko starojumu.

Augi, kas izdala mitrumu (spatifīlas jeb kallas, cūkauši), mitrina sausu gaisu.

Bērnistabā derēs istabas ģerānija, iznīcina stafilakokus, streptokokus.

Darbistabā arī der dažādi augi, jo veicina radošumu, izdomu, produktivitāti, uz palodzes esošie mazina skaņas no ielas.

Veselīgam miegam der kaktusi, orhidejas, ziedošie bromēliju dzimtas augi; kas ražo skābekli, gerberas, krizantēmas, pundurpalmas, pundurbanāni, dzeltenie hrizodokarpi, izolēpes izdala mitrumu, ir vieglāk elpot cilvēkam.

Ja rodas galvassāpes no stiprām smaržām, nevajag augus, kas ziedot izteikti smaržo, ja ir alerģija pret ziedputekšņiem - neder augi, kas tos izdala lielā daudzumā (krizantēmas).

Smaržīgā krustnagliņa

Šī ir personīgi pārbaudīta recepte  - patiešām palīdz ja pēkšņi naktī sākas zobu sāpes.

Ēteriskajai eļļai, ko satur mūžzaļa tropu koka izkaltēti ziedpumpuri - krustnagliņas, ir vietēja anestezējoša iedarbība. Košļājot tās vai turot pie sāpoša zoba, var atvieglot zobu sāpes, ari atsvaidzināt elpu.

Ēteriskā eļļa, izmantota masāžai ir efektīva pret muskuļu un kaulu sāpēm, mazina gan muskuļu saspringumu, gan nervu spriedzi. Izvilkums palīdz pret nelabumu, veicina gremošanu.

Labas sēklas

Ļoti aktuāls un interesants sēklu piedāvājums no Lietuvas (www.seklos.lt) (redzēts RIMI, MAXIMA,JUSK):

• Īstais mārdadzis -Silybum marianum. Viengadīgs ārstniecisks un dekoratīvs augs. Kā ārstnieciskās izejvielas izmantojamas saknes, lapas, sēklas. Šo augu sēklas, kas satur silmarīnu, izceļas ar detoksicējošām un aknu reģenerāciju veicinošām īpašībām. Ja augam ļausiet nogatavināt un izsēt sēklas, tās izsēsies pašas.
• Smaržīgā madara - Asperula odorata. Daudzgadīgs garšaugs, dekoratīvs, medu saturošs augs. Ar svaigām un žāvētām lapām papildina dārzeņu ēdienus, pudiņus, kompotus; pievieno tējai. Lai baltvīns iegūtu specifisku garšu un smaržu, atvērtā pudelē pievieno ziedošas madaras zariņu. Ar žāvētām madarām var aromatizēt veļu skapī.
• Parastā asinszāle - Hypericum perforatum L. Daudzgadīgs medu saturošs ārstniecisks augs, augstums 30-80 cm. Ārstnieciskās izejvielai tiek vāktas ziedošas asinszāles augšējā daļa. Asinszāles novārījums tiek lietots gremošanas trakta slimību, rīkles, deguna gļotādas iekaisuma un aknu slimību ārstēšanai. Augos esošās vielas darbojas arī kā antidepresants.
• Dārza lapu redīss - Raphanus satinus. Ātri augošs dārzenis, paredzēts lietošanai svaigā veidā. Uzaug pa 6-7 dienām. Ieteicams lietot gaļas, zivju, olu vai biezpiena ēdieniem. Lai pastāvīgi lietotu šo dārzeni, ieteicams to sēt ik pēc 7 dienām, īpaši ieteicams ziemas laikā.
• Parastais pelašķis - Achillea millefolium l. Daudzgadīgs augs. Ārstnieciskajai izejvielai vislabāk ņemt auga augšējo daļu, pelašķa ziedēšanas laikā, jūlijā. Pelašķis jau no seniem laikiem ārstē brūces un asiņošanu. Ar stipru ziedu novārījumu iznīcina augu kaitēkļus. Vislabāk aug irdenās mālsmilts vai smilšainās augsnes. Nepanes paēnu.
• Dārza balodene - Atriplex hortensis Viengadīgs garšaugs. Ļoti auglīga, garšas un vitamīnu bagātības ziņā līdzinās spinātiem. Vislabāk aug auglīgās augsnēs. No lapām gatavo salātus, putras, zupas, var konservēt ziemai. Ar savām uztura īpašībām ļoti piemērota bērniem un diētiskam uzturam.

Bērza pumpuru tinktūra

Šobrīd aktuālā droga!

Ņem glāzi bērzu pumpuru vai jaunās, vēl lipīgās bērzu lapiņas, ber stikla traukā, aplej ar o,5 l degvīna. Trauku novieto tumšā vietā un laiku pa laikam saskalini. Tinktūra gatava, kad tā ieguvusi piesātinātu konjaka krāsu. Gatavo maisījumu nokās, lej tumšā stikla pudelē un aizkorķē. Glabā tumšā, vēsā vietā.

Pret pirmsmenstruālo sindromu vai stiprām sāpēm menstruāciju laikā lieto pa 1 ēdamkarotei dienā. Parasti sāpes pāriet pirmo 15 minūšu laikā pēc zāļu iedzeršanas. Tinktūra labi der ari kompresēm, pumpu un ādas ievainojumu dezinficēšanai.

Bērzu pumpuru ūdens uzlējumam, novārījumam un izvilkumam piemīt asinis tīroša, sāpes mazinoša, pretiekaisuma, dezinficējoša, brūces dziedinoša iedarbība. Tie mazina stresu, ārstē nervu un gremošanas sistēmas slimības.

Biezā riekstu mērce

foto: shutterstock.com

Vajadzēs - sauju lazdu riekstu, 100 g sviesta, sauja zaļo olīvu bez kauliņiem, 6-8 kaltēti tomāti eļļā, 1 ēdamkarote citronu sulas, 2 ķiploku daiviņas, sāls

Riekstus apgrauzdē, ietin dvielī un saberzē, lai nonāktu nost miziņas. Attīrītus riekstus kopā ar pārejām sastāvdaļām sablendē vai saberž piestā tā, lai paliktu nelieli gabaliņi. Mērce ir garšīga uz maizes (īpaši Ķelmēnu saldskābās :)) arī pie siera un dārzeņiem.

Imunitāti stiprinoša tēja

Nepieciešama beramā zaļā vai melnā tēja un melnā pipara ēteriskā eļļa. Slēgtā māla vai stikla (tikai ne metāla) trauciņā ieber divas ēdamkarotes zaļās vai melnas tējas un iepilina 1 pilienu piparu ēteriskās eļļas (vēlams ļoti labas kvalitātes, jo jālieto iekšķīgi). Trauciņu cieši noslēdz, lai ēteriskā eļļa neizgaro. Tēju gatavo - krūzītē ieber 1 tējkaroti sagatavotās tējas un aplej ar verdošu ūdeni. Ļauj 10 minūtes ievilkties, tējai var pievienot citronu un medu. Lieliski sasilda un uzmundrina!

Mandeļu eļļa

Jogā uzskata, ka tā ir vērtīga gan ķermeņa masāžai, gan ikdienā piepilinot pie ēdiena vai dzēriena. Pazemina holesterīnu, sadedzina taukus ķermenī un mazina izsalkuma sajūtu, attīra organismu no toksīniem, palīdz saglabāt veselīgu un mirdzošu ādu.

Pavasara nātru kūre

Nātres, tāpat kā ķiploki, sīpoli, skujas, satur fitoncīdus – dabiskas ārstnieciskas vielas, kas nogalē kaitīgās baktērijas un mikroorganismus. Ja dažas nātres lapas iemet pienā, tad tas tik ātri nesaskābst, tāpat siltā laikā nātrēs ietīta gaļa un zivis tik ātri nebojājas. Šā iemesla dēļ nātres izsenis izmanto tautas medicīnā strutojošu brūču, onkoloģisko un plaušu slimību ārstēšanā, arī organisma attīrīšanai un spēcināšanai. Nātres satur C, K, B grupas vitamīnus, vērtīgas minerālvielas – dzelzi, kāliju, kalciju – un citas vielas. Nātru lapās ir divreiz vairāk karotīna nekā burkānos un divreiz vairāk C vitamīna nekā upenēs. Nātres satur daudzas bioloģiski aktīvas vielas, kas spēcīgi ietekmē vielmaiņas norises, attīra asinis, mazina iekaisumus, aptur asiņošanu, tonizē dzemdes muskulatūru, pazemina cukura līmeni asinīs, stimulē kunģa un zarnu trakta darbību, veicina vēdera izeju, uzlabo redzi, mazina stresu un histēriju.

Lai nesadzeltos ar cimdiem rokās saplūc vai ar šķērēm nogriež jaunās nātres.  Kamēr kāti nav kļuvuši cietu var ņemt visu augu vai arī tikai lapiņas. Tagad pavasarī, pēc iespējas vairāk lieto tās svaigas, bet daļu sakaltē priekšdienām.

ARĪGI

Lapu putriņu - sasmalcinātas lapas vai sulas kompreses lieto uz brūcēm un deguna asiņošanas apturēšanai. Lieto arī pret kārpām, vēnu varikozi, nedzīstošiem ādas izsitumiem, niezi un brūcēm.

Tinktūru - lieto svaigu brūču apmazgāšanai un kompresēm pret locītavu sāpēm, iekaisīgu pumpu dezinficēšanai.

Ar stipru uzlējumu, novārījumu vai tinktūru ierīvē  galvas ādu pret matu izkrišanu, blaugznām un taukošanos. Var izmantot arī matu skalošanai.

Pēršanās. Ar nātrēm var pērties uz pirts lāvas vai braucīt sāpošās locītavas un muguru. Nātres kairina, uzlabojas asinsrite, un sāpes mazinās.

Kāju vannas. Pilnu sauju nātru uzkarsē 3l ūdens līdz vārīšanas temperatūrai. Mazliet atdzesē un vanno kājas 20 minūtes, nātres paliek ūdenī. Pilnai vannai vajag ap 200 g svaigu nātru. Palīdz pret nervu sāpēm, reimatismu un saaukstēšanās slimībām.

VĪBOTNE - ziedi dāmām, sēklas - kungiem

 Artemisia vulgaris

Šis augs sniedz apmierinājumu visām maņām - smaržai, garšai, taustei, dzirdei, redzei. Viena no iecienītākajām mūsu senču spēka zālēm. Vībotne veicina gremošanu, tāpēc jaunās galotnītes, smalki saberztas, tika pievienotas taukiem gaļas ēdieniem, bet sakņu pulveris - treknām zivīm.

Galotnītes, kam lejas daļā jau ienākušās sēkliņas, bet virsotnītes vēl zied, sajauca ar cukuru un deva bērniem pret cērmēm un spalīšiem.

Ar vībotņu slotiņu slaucīja maizes krāsni. Un istabas - lai blusas nemetas.Bet zarus sēja pirtsslotiņās. Vībotņu smalkumus kopā ar pelašķiem izmantoja bioloģiski iedarbīgu preperātu gatavaošanai, lai atbrīvotu zemi no visādām draņķībam.
Vībotņu tēja vai drogu pulveris ir iedarbīga pretdrudža zāle un līdzeklis temperatūras pazemināšanai. Tiek liktas lietā arī auga organismu spēcinošās, brūču dziedinošās un asiņošanu apturošās īpašības.
Vībotne - satur ēterisko eļļu, nedaudz rūgtvielas, flavonoīdus, miecvielas u.c. Gatavo tējas, novārījumus, uzlējumus. Lieto gremošanas orgānu sekrēcijas stimulēšanai bezskābes gastrīta gadījumā, arī par spazmolītisku, nomierinošu līdzekli  neirastēnijas,zarnu spazmu, dispepsija gadījumā. Vībotņu lakstu aktīvās vielas ierosina ēstgribu, darbojas nomierinoši uz centrālo nervu sistēmu, pret krampjiem, mazina sāpes. Piemīt antiseptiskas, temperatūru pazeminošas un organismu spēcinošas īpašības.Tautas medicīnā drogu lieto iekšķīgi pret bezmiegu, epilepsiju, neirastēniju, galvassāpēm, zobu sāpēm, bronhiālo astmu, grūtniecības toksikozēm, reimatiskam sāpēm, nierakmeņiem un urīnpūšļa akmeņiem, plaušu tuberkulozi (kopā ar medu). Drogas lietojot ilgstoši vai lielās devās var notikt saindēšanās-nedrīkst pārdozēt. Parasto vībotni lieto arī kā garšvielu pie gaļas ēdieniem.Uzlējumu lieto siltām kāju peldēm pirms pēršanās. Var pievienot gara uzmešanas ūdenim. Sasmalcinātu augu izkaisa uz pērtuves grīdas. Vībotne ir viens no nepelnīti aizmirstajiem seno latviešu maģiskajiem augiem. Tā ļoti labi tīra cilvēku garīgi enerģētiskajā līmenī. Izmanto pirtī gan svaigās, gan žāvētās slotiņās. Labi aromatizē pirts gaisu. Pēc pēršanās ar vībotnēm cilvēki parasti redz interesantus sapņus. Pastiprina pasaules uztveres spējas. Bagātina iekšējo dzīvi, attīsta prāta spējas un zemapziņu.

Tonizējošā kliju vanna

Šāda vanna nervozām, raudulīgām sievietēm labi palīdz pret paaugstinātu ādas jūtīgumu, izsitumiem un niezi, tonizē organismu. Ņem 1 kg kliju, novāri to 3-4 l ūdens (vai ieber maisiņā un ieliec vannas ūdenī), nokās un pievieno siltu vannas ūdenim. Izbaudi to 10 minūtes ik pārdienas 6-8 reizes. Ņem vērā - vannas ūdenim nevajag pārsniegt plus 38 grādus, citādi iegūsi pretēju efektu.

Linsēklas pret nogurumu

Aplej trīs ēdamkarotes linsēklu ar glāzi ūdens un vāri uz lēnas uguns, līdz izveidojas želejai līdzīga masa. Kad klīsteris ir nedaudz atdzisis, pievieno pustējkaroti medus, vienu ēdamkaroti siltas eļļas vai piepilina A un E vitamīnu (var nopirkt aptiekās), noklāj seju, kaklu un dekoltē, uzliec foliju, pāri vēl slitu frotē dvieli un paguli 20 minūtes. Pēc tam noskalo masku ar siltu ūdeni un vēro pārmaiņas - linsēklu novārījums izlīdzina grumbiņas, atsvaidzina un brīnišķīgi tonizē nogurušu ādu.

Vanna pret muskuļu sāpem

Pēc kārtīgas vingrošanas vai pavasara talkas! Ja no fiziskas pārpūles sāp muskuļi, izbaudi atslābinošu vannu. Ņem pa 3-4 ēdamkarotēm lavandas, rozmarīna un majorāna drogas, ieber auduma maisiņā, cieši nosien un iemet vannā (var pagatavot arī augu novārījumu, ko pievieno vannas ūdenim). Vannojies 15-20 minūtes.

Par aromterapiju

Ēteriskās eļļas ir aromātisks šķidrums, sastāvošs no daudziem komponentiem, kuri rada specifisko aromātu. Vienas eļļas sastāvā ir 120-500 dažādu komponentu. Atkarībā no augu kultivācijas vietas to aromāts ir dažāds, piemēram, Itālijas jasmīns, Florences īriss, Marokas roze, utt. Eļļas sastāvs var mainīties atkarībā no tā, kādā dienā ir ievākti augi, pat kurā diennakts laikā. Piemēram, jasmīna ziedus ievāc agri no rīta, pirms saullēkta. Augi šīs eļļas satur ļoti nelielā daudzumā (4% – 0.1%). No 100 kg lavandas var iegūt 2,5 kg eļļas, no 100 kg rožu ziedlapiņām – 0,5 kg. Šī iemesla dēļ naturālās ēteriskās eļļas vienmēr būs dārgas un ne visiem pieejamas. XX gs. ēterisko eļļu koncentrāciju augos sāka pētīt zinātnieki. Pētījumu rezultātā secināja, ka vienkārši izsakoties, eļļas uzkrājas speciālos rezervuāros augu lapās, mizā, ziedos, saknēs, sēklās. Vienkāršs piemērs apliecina eļļu koncentrāciju citrusu augļu mizās. Miziņu izspiežot virs degošas sveces, šķidrums, kas izdalās, uzliesmos. Ēteriskās eļļas aromāts ne vienmēr ir tāds pats kā auga ziedu aromāts. Piemēram, jasmīna eļļas aromāts ir līdzīgs siena smaržai, bet smaržīgās vijolītes aromāts, ir līdzīgs gurķu smaržai.

Mūsdienu aromterapija – ir profilaktisks, ārstniecisks, pilnīgi dabisks līdzeklis, lai uzturētu labu cilvēka psiho – emocionālo un fizisko formu.

(no pirtslietas.lv)

Labā tēja pret stresa izraisītām galvassāpem

Vajadzēs: vienu glāzi ūdens (250ml), tējkaroti svaigas, sasmalcinātas ingvera saknes, 1 tējkaroti kaltētu kumelīšu ziedu un 1 tējkaroti kaltētu liepziedu.

Gatavošana: uzvāri katliņā ūdeni, pievieno ingveru, uzliec katlam vāku un karsē uz mazas uguns 5-8 minūtes. Noņem no uguns, pievieno kumelītes un liepziedus, uzliec vāku un ļauj ievilkties 10-15 minūtes. Dzer siltu. Ja vēlies, vari saldināt ar medu vai sīrupu.

Efekts: Liepziedi un kumelītes maigi atslābina nervus, līdzsvaro emocionālo un fizisko spriedzi. Ingvers mazina iekaisumu un sāpes izraisošo vielu veidošanos organismā, tas ātri rada iekšēju un ārēju siltuma sajūtu un krasi mazina galvassāpes.